Pašlaik Eiropā notiek vēl nebijis enerģētikas eksperiments.Diemžēl mēs paļaujamies uz šo eksperimentu bez rezerves plāna gadījumam, ja tas neizdotos.Aizvien vairāk tiek paļauties uz atjaunojamiem enerģijas avotiem, proti, saules, vēja un ūdens enerģiju.Hidroenerģiju var kontrolēt, izmantojot sūknētājkrātuves, bet saules un vēja enerģija ir mazāk prognozējama.
Elektroenerģijas padeves pārtraukumu draudi
Eiropas elektrotīkli ir savstarpēji cieši saistīti, iespējams, vairāk, nekā daudzi domā.Taču atšķirības starp valstīm palielinās.Piemēram, Vācija liek uzsvaru uz vēja un saules enerģiju, savukārt dažas citas valstis koncentrējas uz kodolenerģiju.Pastāv bažas, ka šis eksperiments ar elektroenerģijas sistēmu var beigties ar katastrofu.
Pastāv plaša mēroga elektroapgādes pārtraukumu risks, kas var skart veselus reģionus vai pat valstis.Šāds pārtraukums varētu ilgt vairākas dienas, un sabiedrības pamatnoteikumi varētu ātri sabrukt.
Piemērs no Balkāniem
Nesens notikums Balkānu pussalā ilustrē, kā tas varētu izskatīties.Serbijā karstuma viļņa laikā aizdegās tāla elektrolīnija, un tīkls bija pārslogots, jo masveidā tika izmantoti gaisa kondicionieri.Pārrāvums skāra piecas valstis: Horvātiju, Serbiju, Albāniju, Melnkalni un Bosniju un Hercegovinu.Lai gan pārtraukums ilga tikai trīs līdz četras stundas, tas radīja ievērojamas problēmas.
Īsā pārtraukuma sekas
Jau īsā pārtraukuma laikā radās nopietnas problēmas.Lielākajās pilsētās satiksme sabruka, jo nedarbojās luksofori.Tirdzniecības centros izcēlās panika, kad pazuda apgaismojums.Šī situācija parāda, cik trausla ir mūsu pašreizējā sabiedrība.Pat neliels dažu galveno pakalpojumu samazinājums var izraisīt haosu.
Secinājums
Izrādās, ka spēlēšanās ar energoapgādes drošību var radīt nopietnas sekas.Mūsu sabiedrība ir daudz neaizsargātāka, nekā mēs domājam.Pietiek tikai nelielas novirzes energoapgādē, un mēs ātri nonākam nepatikšanās.Tāpēc ir svarīgi, lai būtu labi pārdomāti un uzticami rezerves plāni, kas nodrošinātu stabilu un drošu energoapgādi.
