Sestdien uzrunā plašsaziņas līdzekļu samitā Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzsvēra vārda un informācijas brīvības vērtību – piezīmes, kuras viņa vēršanās pret disidentiem oponentiem šķiet smieklīgas.
‘Par godu valsts ziņu aģentūras TASS 120. gadadienai Putins video vēstījumā BRICS plašsaziņas līdzekļu samita dalībniekiem Maskavā sacīja, ka laikā, kad attīstās sarežģīts daudzpolaritātes process, ir īpaši svarīgi aizsargāt informācijas uzticamības principus’.
‘Autentiska vārda brīvība, kas pārstāv dažādus viedokļus, veicina vienošanos un kopīgu stratēģiju meklēšanu globālu jautājumu risināšanai,’ paziņoja Putins.
Pēc Putina domām, plašsaziņas līdzekļi sniedz nozīmīgu ieguldījumu taisnīgas globālās kārtības veidošanā, sniedzot cilvēkiem ‘objektīvu un nevainojamu priekšstatu par pasauli’.
Taču, ņemot vērā arvien pieaugošo autoritārisma atmosfēru savā valstī, krieviem ir ierobežotas vārda un plašsaziņas līdzekļu brīvības.
TASS, kas dibināta 1904. gadā ar dažādiem nosaukumiem un tituliem, ir lielākā ziņu aģentūra valstī un tiek uztverta kā valdības rupors.
Tiesu vara vajā valdības oponentus, un plašsaziņas līdzekļi, kas nepiekrīt Kremļa politikai un paziņojumiem, tiek slēgti vai aizliegti.
Krievijas valdība pastiprināja represijas pret tās 2022. gada kara pret Ukrainu oponentiem, pasludinot daudzas Krievijas organizācijas, kas iebilda pret konfliktu, par nevēlamām.
Grupas faktiski ir aizliegtas pēc tam, kad tās ir atzītas par nevēlamām, un šis lēmums ietekmē gan plašsaziņas līdzekļus, gan cilvēktiesību organizācijas.
Šķiet, ka Putina vārdos atspoguļojas divas pretējas realitātes. Vienā pusē te atbalsts vārda brīvībai, bet citā – ierobežojumi un represijas pret opozīciju un plašsaziņas līdzekļiem. Vai patiešām vārda brīvība var būt autentiska, ja tiek aizliegta pretējā puse? Varbūt Krievijai vajadzētu ieklausīties ne tikai Putina runās, bet arī tautas un neatkarīgo mediju balsīs. Ierosinu veicināt dialogu un atklātību, nevis slēpties aiz maskām.
Rakstu lasot, nenovēršami rodas jautājums par Vladimira Putina patiesajām nodomām attiecībā uz vārda brīvību. Vai viņa runas par šo tematu var uzskatīt par īsteniem solījumiem vai tikai par vārdiem bez reālas darbības? Būtu interesanti redzēt konkrētus Soģi, kurus Krievija veic, lai nodrošinātu šo brīvību savā valstī un nevienalgotu viedokļu izteikšanu. Varbūt būtu vērts vairāk uzmanības pievērst darbiem nekā vārdiem.