Vācijas kanclers Olafs Šolcs otrdien, turpinot vizīti Kazahstānā uz reģionālo samitu, raksturoja attiecību padziļināšanu ar Vidusāzijas republikām kā ‘Vācijas stratēģisko mērķi’.
Kazahstānas galvaspilsētā Astanā Šolcs paziņoja: ‘Mēs vēlamies turpināt un vēl vairāk pastiprināt šīs attiecības.’ ‘Vēl nekad agrāk mūsu sabiedrību savstarpējā apmaiņa nav bijusi tik cieša, un tā nepārtraukti pieaug: gan politiskā, gan ekonomiskā, gan kultūras jomā.’.
Pirmajā samitā, kurā pirms gada tikās piecas Vidusāzijas valstis, Šolcs izveidoja stratēģisko partnerību ar Kazahstānu, Uzbekistānu, Kirgizstānu, Tadžikistānu un Turkmenistānu.
‘Mums ir vajadzīgi tuvi, uzticami starptautiski partneri, jo īpaši šajos neskaidrajos globālajos laikos,’ sacīja Šolcs.
Saskaņā ar Kazahstānas prezidenta Kasima-Jomarta Tokajeva teikto sadarbība enerģētikas nozarē ir ‘izšķiroša’ valsts attiecībām ar Vāciju.
Viņš arī aicināja Vācijas uzņēmumus piedalīties retzemju un citu metālu atradņu izpētē savā valstī, kā arī litija ieguvē, kas ir ļoti svarīgs bateriju ražošanai.
Visām piecām bijušajām padomju republikām ir ciešas saites ar Krieviju, taču tās arī cenšas stiprināt savas saites ar Rietumiem, lai kļūtu mazāk atkarīgas no spēcīgās kaimiņvalsts.
Šo piecu valstu kopējais iedzīvotāju skaits ir nedaudz mazāks par Vācijas iedzīvotāju skaitu, proti, nepilnus 80 miljonus, bet to kopējā platība ir gandrīz tikpat liela kā visas Eiropas Savienības platība.
Krievijas iebrukums Ukrainā izjauca Vācijas ciešās ekonomiskās saiknes ar Ķīnu, otru reģiona lielvaru, un lika tai pēdējās desmitgadēs šo reģionu lielā mērā ignorēt.
Saskaņā ar Vācijas kanclera Olafa Šolca (Olaf Scholz), kurš pašlaik apmeklē reģionālo samitu Kazahstānā, ‘stratēģiskais mērķis ir padziļināt saites ar Vidusāzijas republikām’.
‘Vēl nekad agrāk mūsu sabiedrību savstarpējā apmaiņa nav bijusi tik cieša – un tā pastāvīgi pieaug: politiski, ekonomiski un kulturāli,’ Šolcs sacīja Kazahstānas galvaspilsētā Astanā.’Mēs vēlamies to turpināt un vēl vairāk pastiprināt.’.
Pirmajā samitā, kurā pirms gada tikās piecas Vidusāzijas valstis, Šolcs izveidoja stratēģisko partnerību ar Kazahstānu, Uzbekistānu, Kirgizstānu, Tadžikistānu un Turkmenistānu.
‘Mums ir vajadzīgi tuvi, uzticami starptautiski partneri, jo īpaši šajos globāli nedrošajos laikos,’ paziņoja Šolcs.
Pēc Kazahstānas prezidenta Kasima-Jomarta Tokajeva teiktā, sadarbība enerģētikas nozarē ir ‘izšķiroša’ valsts attiecībām ar Vāciju.
Turklāt viņš izteica uzaicinājumu Vācijas uzņēmumiem piedalīties litija ieguvē, kas ir būtisks bateriju izveidei, kā arī retzemju un citu metālu atradņu izpētē savā valstī.
Visām piecām bijušajām padomju republikām ir ciešas saites ar Krieviju, taču tās arī cenšas stiprināt savas saites ar Rietumiem, lai kļūtu mazāk atkarīgas no savas spēcīgās kaimiņvalsts.
Šo piecu valstu kopējais iedzīvotāju skaits ir nedaudz mazāks par Vācijas iedzīvotāju skaitu, proti, nepilnus 80 miljonus, bet to kopējā platība ir gandrīz tikpat liela kā visas Eiropas Savienības platība.
Krievijas pilnvērtīgais militārais iebrukums Ukrainā izjauca Vācijas ciešās ekonomiskās saiknes ar Ķīnu, otru reģiona lielvaru, un lika tai pēdējās desmitgadēs lielā mērā ignorēt šo reģionu.
Saskaņā ar Vācijas kanclera Olafa Šolca (Olaf Scholz), kurš pašlaik piedalās reģionālajā samitā Kazahstānā, Vācijas ‘stratēģiskais mērķis ir padziļināt saites ar Vidusāzijas republikām’.
Kazahstānas galvaspilsētā Astanā Šolcs paziņoja: ‘Mēs vēlamies to turpināt un vēl vairāk pastiprināt.’ ‘Vēl nekad agrāk mūsu sabiedrību savstarpējā apmaiņa nav bijusi tik cieša, un tā nepārtraukti pieaug: gan politiskā, gan ekonomiskā, gan kultūras jomā.’.
Pirmajā samitā, kurā pirms gada tikās piecas Vidusāzijas valstis, Šolcs izveidoja stratēģisko partnerību ar Kazahstānu, Uzbekistānu, Kirgizstānu, Tadžikistānu un Turkmenistānu.
‘Mums ir vajadzīgi tuvi, uzticami starptautiski partneri, jo īpaši šajos globāli nedrošajos laikos,’ paziņoja Šolcs.
Kazahstānas prezidents Kasims-Jomarts Tokajevs sacīja, ka sadarbībai enerģētikas nozarē ir ‘galvenā loma’ attiecībās ar Vāciju.
Turklāt viņš izteica uzaicinājumu Vācijas uzņēmumiem piedalīties litija ieguvē, kas ir būtisks bateriju ražošanai, kā arī retzemju un citu metālu atradņu izpētē savā valstī.
Visām piecām bijušajām padomju republikām ir ciešas saites ar Krieviju, taču tās arī cenšas stiprināt savas saites ar Rietumiem, lai kļūtu mazāk atkarīgas no spēcīgās kaimiņvalsts.
Kopā šajās piecās valstīs ir nedaudz mazāk nekā 80 miljoni iedzīvotāju, kas ir nedaudz mazāk nekā Vācijā.Tomēr to platība ir aptuveni vienāda ar visas Eiropas Savienības teritoriju.
Krievijas pilnvērtīgais militārais iebrukums Ukrainā izjauca Vācijas ciešās ekonomiskās saiknes ar Ķīnu, otru reģiona lielvaru, un lika tai pēdējās desmitgadēs lielā mērā ignorēt šo reģionu.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs otrdien, turpinot vizīti Kazahstānā uz reģionālo samitu, raksturoja attiecību padziļināšanu ar Vidusāzijas republikām kā ‘Vācijas stratēģisko mērķi’.
Kazahstānas galvaspilsētā Astanā Šolcs paziņoja: ‘Mēs vēlamies turpināt un vēl vairāk pastiprināt šīs attiecības.’ ‘Vēl nekad agrāk mūsu sabiedrību savstarpējā apmaiņa nav bijusi tik cieša, un tā nepārtraukti pieaug: gan politiskā, gan ekonomiskā, gan kultūras jomā.’.
Pirmajā samitā, kurā pirms gada tikās piecas Vidusāzijas valstis, Šolcs izveidoja stratēģisko partnerību ar Kazahstānu, Uzbekistānu, Kirgizstānu, Tadžikistānu un Turkmenistānu.
‘Īpaši globālās nenoteiktības laikā mums ir vajadzīgi cieši, uzticami starptautiski partneri,’ teica Šolcs.
Kazahstānas prezidents Kasims-Jomarts Tokajevs sacīja, ka sadarbībai enerģētikas nozarē ir ‘galvenā loma’ attiecībās ar Vāciju.
Turklāt viņš izteica uzaicinājumu Vācijas uzņēmumiem piedalīties litija ieguvē, kas ir būtisks bateriju izveidei, kā arī retzemju un citu metālu atradņu izpētē savā valstī.
Visām piecām bijušajām padomju republikām ir ciešas saites ar Krieviju, taču tās arī cenšas stiprināt savas saites ar Rietumiem, lai kļūtu mazāk atkarīgas no spēcīgās kaimiņvalsts.
Šo piecu valstu kopējais iedzīvotāju skaits ir nedaudz mazāks par Vācijas iedzīvotāju skaitu, proti, nepilnus 80 miljonus, bet to kopējā platība ir gandrīz tikpat liela kā visas Eiropas Savienības platība.
Krievijas iebrukums Ukrainā izjauca Vācijas ciešās ekonomiskās saiknes ar Ķīnu, otru reģiona lielvaru, un lika tai pēdējās desmitgadēs šo reģionu lielā mērā ignorēt.
Bads kara skartajā Sudānā ‘ir gandrīz visur’, Pasaules Veselības organizācijas (PVO) vadītājs pēc valsts apmeklējuma sacīja raidījumam BBC Today.
PVO ģenerāldirektors Tedros Adhanom Ghebreyesus paziņoja: ‘Situācija Sudānā ir ļoti satraucoša’.masveida pārvietošana – tā šobrīd ir lielākā pasaulē – un, protams, bads.’.
Viņš sacīja, ka 12 miljoni cilvēku jau ir pārvietoti, un piebilda, ka pasaules sabiedrības uzmanība Sudānai ir ‘patiešām zema’ un ka rase ir viens no faktoriem.
Kopš 2023. gada aprīlī sākās pilsoņu karš starp Sudānas armiju un paramilitārajiem Ātrā atbalsta spēkiem (RSF), ir nogalināti tūkstošiem cilvēku.
Kas bija atbildīgs par vienu no Sudānas nāvējošākajiem uzbrukumiem?
Sudāna noraida ANO aicinājumu izveidot miera spēkus civiliedzīvotāju aizsardzībai.
Par Sudānas miera un drošības politiku, kas vērsta uz to, lai novērstu bruņoto konfliktu, tika informēts dr.Tedross BBC sacīja: ‘Iedomājieties: iznīcināšana, pārvietošana, slimības visur, un tagad arī bads.’.
Viņš teica, ka nesen apmeklējis iekšzemē pārvietoto cilvēku nometni un slimnīcu Sudānā.
‘Tur redzams daudz ādas un kaulu nomocītu, nepietiekami barotu bērnu.’.
Dr.Tedros paziņoja, ka gandrīz 25 miljoniem cilvēku jeb pusei Sudānas iedzīvotāju ‘ir nepieciešams atbalsts.’.
Viņš uzsvēra, ka, tāpat kā citiem nesenajiem Āfrikas konfliktiem, arī Sudānai ‘netiek pievērsta pienācīga uzmanība.’.
‘Man šķiet, ka rase ir šīs lugas sastāvdaļa.Tagad mēs varam redzēt modeli.’.
Dr.Tedros, kurš uzaudzis kara plosītajā Etiopijā, apgalvoja: ‘Es domāju, ka uzmanība ir ļoti, ļoti maza, īpaši Āfrikā.’.
‘Tas ir skumji, jo to var redzēt atkārtoti, ne tikai Sudānā,’ viņš piebilda.
PVO vadītājs paziņoja: ‘Es zinu kara skaņu, kara attēlu un kara smaku.’.
‘Es redzu to pašu Sudānā un Gazā, un no tā es varu saprast, kā tas ietekmē citus.’ ‘Es atceros, kā mana māte lūdzās, lai es izdzīvoju dienu pēc dienas – augot, dienas izdzīvošana bija liela lieta.’.
2022. gadā, pēc tam, kad Krievija iebruka Ukrainā, dr.Tedross apgalvoja, ka ‘vienlīdzīga uzmanība melnajām un baltajām dzīvībām ‘ netiek pievērsta pasaulē.
Toreiz viņš paskaidroja, ka Tigrai Etiopijā, Jemenai, Afganistānai un Sīrijai nav pievērsta tāda pati uzmanība kā citām humānajām krīzēm un ka tikai neliela daļa no Ukrainai sniegtās palīdzības tika piešķirta šīm citām situācijām.
Dr. Tedros mudināja galvenos plašsaziņas līdzekļus pievērst lielāku uzmanību Sudānai, raksturojot situāciju šajā valstī kā ‘traģēdiju’.
Aptuveni 500 000 pārvietoto iedzīvotāju nometnē netālu no aplenktās el-Fašera pilsētas Dārfūrā, kas ir viens no konflikta vissmagāk skartajiem reģioniem, ANO atbalstīta ekspertu komiteja augustā izsludināja badu.
Sudānas armijas komandieris ģenerālis Abdel Fattah al-Burhan un RSF līderis Mohamed Hamdan Dagalo sadarbojās, lai 2021. gadā sarīkotu apvērsumu, bet viņu domstarpības galu galā izraisīja Sudānas pilsoņu kara sākšanos pagājušajā gadā.
Apvienotie Arābu Emirāti (AAE) tiek apsūdzēti RSF atbalstīšanā ar naudu un ieročiem, ko tie noliedz, savukārt Saūda Arābijai esot ciešas saites ar Sudānas valdību.
ASV un Saūda Arābija vairākkārt ir starpniekojušas šajā strīdā, taču bez rezultātiem.
Saskaņā ar Vācijas kanclera Olafa Šolca (Olaf Scholz), kurš pašlaik piedalās reģionālajā samitā Kazahstānā, ‘stratēģiskais mērķis ir padziļināt saites ar Vidusāzijas republikām’.
Kazahstānas galvaspilsētā Astanā Šolcs paziņoja: ‘Mēs vēlamies to turpināt un vēl vairāk pastiprināt.’ ‘Vēl nekad agrāk mūsu sabiedrības nav bijušas tik cieši saistītas, un to apmaiņa pastāvīgi pieaug: politiski, ekonomiski un kulturāli.’.
Pirmajā samitā, kurā pirms gada tikās piecas Vidusāzijas valstis, Šolcs bija izveidojis stratēģisko partnerību ar Kazahstānu, Uzbekistānu, Kirgizstānu, Tadžikistānu un Turkmenistānu.
‘Īpaši globālās nenoteiktības laikā mums ir vajadzīgi cieši, uzticami starptautiski partneri,’ sacīja Šolcs.
Pēc Kazahstānas prezidenta Kasima-Jomarta Tokajeva teiktā, sadarbība enerģētikas nozarē ir ‘kritiski svarīga ‘ valsts attiecībām ar Vāciju.
Viņš arī aicināja Vācijas uzņēmumus piedalīties retzemju un citu metālu atradņu izpētē savā valstī, kā arī litija ieguvē, kas ir ļoti svarīgs bateriju ražošanai.
Visām piecām bijušajām padomju republikām ir ciešas saites ar Krieviju, taču tās arī cenšas stiprināt savas saites ar Rietumiem, lai kļūtu mazāk atkarīgas no savas spēcīgās kaimiņvalsts.
Šo piecu valstu kopējais iedzīvotāju skaits ir nedaudz mazāks par Vācijas iedzīvotāju skaitu, proti, nepilnus 80 miljonus, bet to kopējā platība ir gandrīz tikpat liela kā visas Eiropas Savienības platība.
Krievijas pilnvērtīgais militārais iebrukums Ukrainā izjauca Vācijas ciešās ekonomiskās saiknes ar Ķīnu, otru reģiona lielvaru, un lika tai pēdējās desmitgadēs lielā mērā ignorēt šo reģionu.
