Itāliju pašlaik pārņem spēcīgas vētras, kas plosās Centrāleiropā; visā valsts lielākajā daļā ir izdoti brīdinājumi par plūdiem, spēcīgu vēju un stipru lietu.
Jau ziņots par plūdiem Peskaras centrālajā pilsētā, savukārt Itālijas meteoroloģijas dienesta brīdinājumi par laikapstākļiem ir spēkā no Emīlijas-Romanjas ziemeļu piekrastes līdz pat tālajiem dienvidiem.
Brīdinājumi sakrīt ar šonedēļ notikušajiem postošajiem plūdiem, kuru dēļ daļā Polijas, Čehijas, Rumānijas un Austrijas ir gājis bojā vismaz 21 cilvēks.
Arī Ungārijas, Slovākijas un Horvātijas iestādes ir izdevušas brīdinājumus par gaidāmajiem plūdiem.
Lielajos plūdos ir vainojama vētra Boris, kas nedēļas nogalē izgāza tonnu lietus un sniega.
Lai palīdzētu 40 000 cilvēku, kurus nācās evakuēt no Nīcas pilsētas, uz Polijas dienvidiem tika nosūtīti vairāk nekā 5000 karavīru.
Plūdu ūdeņi dažviet reģionā atkāpjas, bet citviet izplatās, un Polijas pilsētās, piemēram, Glucholazy, atklājas postījumu apmērs.
Pilsētas galvenais tilts sabruka pēc tam, kad to bija sabojājusi uzplūdusī upe, savukārt daudzas pilsētas ielas ir klātas dubļiem.
Polijas policija otrdien apstiprināja, ka bojā gājuši vismaz seši cilvēki, brīdinot par ‘nepatiesu informāciju’ pēc mediju ziņām, kurās kopējais bojāgājušo skaits bija vairāk nekā ducis.
Valsts premjerministrs Donalds Tusks ir izsludinājis mēnesi ilgu dabas katastrofas stāvokli, un vissmagākie plūdi trešdien tiek prognozēti Vroclavā.
Vissmagāk cietušās teritorijas ir pie Čehoslovākijas robežas, kur arī Čehijā ir evakuēti 15 000 cilvēku.
Saskaņā ar vietējās nevalstiskās organizācijas Človęk v tísn sniegto informāciju valsti ir skāruši vissmagākie plūdi, kādi valstī ir bijuši vairāk nekā 27 gadu laikā.
Otrdienas intensīvo lietavu rezultātā Oderas upe izplūda no krastiem, un viena no visvairāk cietušajām pilsētām bija Ostrava.
Donavas straujā ūdens līmeņa celšanās dēļ Ungārijas galvaspilsēta Budapešta un Slovākijas galvaspilsēta Bratislava gatavojas iespējamiem plūdiem.
Arī ārkārtas dienesti un brīvprātīgie, kurus dažviet atbalsta armija, strādā visu diennakti, lai aizsargātu zemās apdzīvotās vietas reģionā.
Austrijas iestādes ir slēgušas Donavas posmus kuģošanas satiksmei sakarā ar paaugstināto ūdens līmeni šajā svarīgajā ūdensceļā, kā ziņo vietējie plašsaziņas līdzekļi.
Horvātijas Meteoroloģijas un hidroloģijas dienests ir brīdinājis, ka upē varētu būt vērojams ‘ārkārtīgi rets’ ūdens pieaugums, un apstiprinājis, ka ir izstrādāti plāni, kā vajadzības gadījumā uzstādīt plūdu barjeras.
Arī Itālijas Valsts civilās aizsardzības dienests rītdien gandrīz 50 reģionos ir izdevis dzeltenos brīdinājumus, brīdinot iedzīvotājus par iespējamām vētrām, zemes nogruvumiem un plūdiem.
Lielākā daļa mazo, upju augšteces upju plūdu apdraudētajos Austrumeiropas reģionos ir sasniegušas maksimālo upju līmeni, saskaņā ar Rīdingas Universitātes meteorologa prof.Hannah Cloke, kas runāja ar BBC.
‘Dažās lielākajās upēs, piemēram, Donavā un Oderā, dažos apgabalos līmenis joprojām paaugstinās un sāks atkal pazemināties tikai otrdienas beigās vai trešdienas sākumā.Tās joprojām būs ievērojami augstākas par vidējo līmeni,’ turpināja runātājs.
BBC laikapstākļu prognozēs Emīlijas-Romānijas un Markes reģioni ir norādīti kā jomas, kas rada vislielākās bažas.
Tikai nākamajās trīs dienās vien šajā reģionā varētu nokrist viena vai divu mēnešu nokrišņu daudzums, un pastāv nopietnas bažas par plūdu iespējamību.
Ugunsdzēsēji Peskarā, Abruco, apgalvo, ka jau ir saņēmuši vairāk nekā 200 palīdzības izsaukumu pēc spēcīgajām lietusgāzēm, kas izraisīja plūdus.
Rumānijas Karpatu austrumos tiek prognozētas vēl lielākas lietusgāzes, apdraudot jau tā smagi cietušās pilsētas un ciemus Galati un Vaslui apriņķos.
Lielā pasaules daļā, tostarp Centrāleiropā, palielinās ekstremālu nokrišņu biežums un intensitāte.
Lai gan notikumi Centrāleiropā atbilst prognozēm par ekstrēmāku nokrišņu daudzumu sasilstošā pasaulē, pagaidām nav iespējams precīzi noteikt, cik liela nozīme ir bijusi klimata pārmaiņām.
Lai to droši noteiktu, ir jāveic rūpīga cilvēka un dabas ietekmju zinātniska izpēte, kas var aizņemt vairākas nedēļas vai mēnešus.
Taču klimata zinātnieki jau gadiem ilgi ir brīdinājuši par šādiem ekstremāliem nokrišņu gadījumiem, kas var rasties, planētai sasilstot.
Siltākā atmosfērā saglabājas vairāk mitruma, kas izraisa spēcīgākas lietusgāzes.
Turklāt pastiprināta iztvaikošana no siltākiem okeāniem veicina vētru sistēmas.
Katram vidējās globālās temperatūras paaugstinājumam par 1 C atmosfērā var saglabāties par 7 % vairāk mitruma.
Prof. Kloks BBC eksperti sacīja, ka klimata pārmaiņas, ja globālā temperatūra turpinās paaugstināties, turpmākajos gados izraisīs vēl lielākus plūdus, jo ‘vasaras ekstrēmās lietusgāzes būs spēcīgākas un ātrāk piepildīs upes’.
Viņa arī norādīja: ‘Vēl tikai pirms dažām nedēļām Eiropas dienvidu un austrumu daļas cieta no sausuma, karstuma viļņiem un ugunsgrēkiem’.
‘Tagad mēs esam karstā ūdenī, nevis pannā.’.
Itāliju pašlaik plosās spēcīgas vētras, kas plosās Centrāleiropā; visā valsts lielākajā daļā ir izdoti brīdinājumi par plūdiem, spēcīgu vēju un stipru lietu.
Jau ziņots par plūdiem Peskaras centrālajā pilsētā, savukārt Itālijas meteoroloģijas dienesta brīdinājumi par laikapstākļiem ir spēkā no Emīlijas-Romanjas ziemeļu piekrastes līdz pat tālajiem dienvidiem.
Brīdinājumi tiek izplatīti, jo plūdi šonedēļ ir izpostījuši daļu Polijas, Čehijas, Rumānijas un Austrijas, prasot vismaz 21 cilvēka dzīvību.
Arī Ungārijas, Slovākijas un Horvātijas iestādes ir izteikušas brīdinājumus par gaidāmajiem plūdiem.
Lielajos plūdos ir vainojama vētra Boris, kas nedēļas nogalē izgāza tonnu lietus un sniega.
Lai palīdzētu 40 000 cilvēku, kurus nācās evakuēt no Nīcas pilsētas, uz Polijas dienvidiem tika nosūtīti vairāk nekā 5000 karavīru.
Plūdu ūdeņi dažviet reģionā atkāpjas, bet citviet izplatās, un Polijas pilsētās, piemēram, Glucholazy, atklājas postījumu apmērs.
Daudzas pilsētas ielas ir klātas dubļiem, un galvenais tilts sabrucis uzplūdušās upes radīto postījumu dēļ.
Polijas policija otrdien apstiprināja, ka bojā gājuši vismaz seši cilvēki, brīdinot par ‘nepatiesu informāciju’ pēc mediju ziņām, kurās kopējais bojāgājušo skaits bija vairāk nekā ducis.
Valsts premjerministrs Donalds Tusks ir izsludinājis mēnesi ilgu dabas katastrofas stāvokli, un vissmagākie plūdi trešdien gaidāmi Vroclavā.
Vissmagāk cietušās teritorijas ir pie Čehoslovākijas robežas, kur arī Čehijā ir evakuēti 15 000 cilvēku.
Saskaņā ar vietējās nevalstiskās organizācijas Človęk v tísn datiem valsti ir piemeklējuši vissmagākie plūdi, kādus tā piedzīvojusi vairāk nekā 27 gadu laikā.
Ostrava ir viena no visvairāk cietušajām pilsētām pēc tam, kad otrdien pēc spēcīgām lietusgāzēm Oderas upe izplūda no krastiem.
Donavas straujā ūdens līmeņa celšanās dēļ Ungārijas galvaspilsēta Budapešta un Slovākijas galvaspilsēta Bratislava gatavojas iespējamiem plūdiem.
Brīvprātīgie un glābšanas dienesti arī strādā visu diennakti, lai pasargātu zemūdens kopienas, dažos apgabalos atbalstu sniedz arī armija.
Saskaņā ar vietējo plašsaziņas līdzekļu ziņojumiem Austrijas iestādes ir slēgušas daļu Donavas kuģu satiksmei, jo ūdens līmenis šajā svarīgajā ūdensceļā ir paaugstinājies.
Horvātijas Meteoroloģijas un hidroloģijas dienests ir brīdinājis, ka upē varētu būt vērojams ‘ārkārtīgi rets’ ūdens līmeņa pieaugums, un apstiprināja, ka ir izstrādāti plāni, kā vajadzības gadījumā uzstādīt pretplūdu barjeras.
Arī Itālijā valsts Valsts civilās aizsardzības dienests rīt izsludinājis dzelteno brīdinājumu gandrīz 50 reģionos, brīdinot, ka pastāv vētru, zemes nogruvumu un plūdu risks.
Lielākā daļa mazo, upju augšteces upju plūdu apdraudētajos Austrumeiropas reģionos ir sasniegušas maksimālo upju līmeni, ziņo Rīdingas Universitātes meteorologs prof.Hannah Cloke, kas runāja ar BBC.
‘Dažās lielākās upēs, piemēram, Donavā un Oderā, dažviet ūdens līmenis vēl joprojām paaugstinās un atkal sāks pazemināties tikai otrdienas beigās vai trešdienas sākumā.Tās joprojām būs ievērojami augstākas par vidējo līmeni,’ turpināja runātājs.
BBC Meteoroloģiskās prognozes par vislielāko satraukumu raisošajām teritorijām uzskata Emīlijas-Romānijas un Markes reģionus.
Nākamajās trīs dienās vien šajā reģionā varētu izlīst tik daudz lietus, cik viena vai divu mēnešu laikā, un plūdu iespējamība ir ārkārtīgi satraucoša.
Jau vairāk nekā 200 palīdzības izsaukumu ir saņemti Peskaras (Abruco) ugunsdzēsējiem, reaģējot uz spēcīgo lietusgāžu izraisītajiem plūdiem.
Rumānijā Karpatu austrumos tiek prognozēts vēl vairāk lietus, apdraudot pilsētas un ciemus Galati un Vaslui apriņķos, kas jau ir smagi cietuši.
Lielā pasaules daļā, tostarp Centrāleiropā, ir novērojams ekstremālu nokrišņu biežuma un intensitātes pieaugums.
Lai gan pasaulē, kas sasilst, tiek prognozēti intensīvāki nokrišņi, par ko liecina notikumi Centrāleiropā, precīza klimata pārmaiņu ietekme joprojām ir neskaidra.
Lai to droši noskaidrotu, ir nepieciešama pilnīga dabisko un cilvēka radīto ietekmju zinātniska analīze, kas var aizņemt nedēļas vai mēnešus.
Taču klimata zinātnieki jau gadiem ilgi ir brīdinājuši, ka, planētai sasilstot, gaidāmi šādi ekstremāli nokrišņu gadījumi.
Siltāka atmosfēra satur vairāk mitruma, kas izraisa intensīvākas lietusgāzes.
Siltāki okeāni arī izraisa lielāku iztvaikošanu, kas veicina vētru sistēmas.
Katram vidējās globālās temperatūras paaugstinājumam par 1 C atmosfērā var saglabāties par 7 % vairāk mitruma.
Saskaņā ar prof.Kloks, eksperti prognozē, ka, ja globālā temperatūra turpinās paaugstināties, klimata pārmaiņas turpmākajos gados pasliktinās plūdus, jo ‘ekstremālas vasaras lietusgāzes būs spēcīgākas un ātrāk piepildīs upes.’.
Viņa arī norādīja: ‘Vēl tikai pirms dažām nedēļām Eiropas dienvidu un austrumu daļas cieta no sausuma, karstuma viļņiem un ugunsgrēkiem’.
‘Mēs esam izkāpuši no pannas un iekļuvuši karstā ūdenī.’.
