LARNACA, Kipra (AP) – Pirmdien deviņu valstu, kas veido Eiropas Savienības dienvidu daļu, pārstāvji paziņoja, ka to galvenais mērķis ir izmantot jūras vēja un saules enerģiju, lai Vidusjūras reģionu mēģinātu pārvērst par atjaunojamās enerģijas centru un cīnītos pret klimata pārmaiņu sekām.
Kipras, Slovēnijas un Maltas enerģētikas ministri, Horvātijas ekonomikas ministrs, kā arī Grieķijas, Itālijas, Francijas, Portugāles, Spānijas un Itālijas pārstāvji kopīgā paziņojumā norādīja, ka viņi sadarbojas, lai izveidotu pārrobežu atjaunojamās enerģijas projektus, neieviešot nevajadzīgu birokrātiju, kas varētu atturēt investorus.
MED9 enerģētikas ministru sanāksmē Larnakā viņi pieprasīja, lai Eiropas Komisija veic jaunu pētījumu par atjaunojamās enerģijas potenciālu reģionā, pamatojoties uz kuru tiks pieņemti ‘pamatoti lēmumi un konkrēti pasākumi’, lai virzītu uz priekšu zaļās enerģijas projektus.
Kipras enerģētikas ministrs George Papanastasiou informēja žurnālistus, ka ‘MED9 ‘ valstis pēta metodes, kā ražot zaļo enerģiju no jūras platformām, jo Vidusjūras reģionā aizvien vairāk trūkst pieejamās zemes šādiem projektiem.
Pēc Papanastasiou teiktā, vairākas valstis jau ir uzsākušas jūras vēja enerģijas izmēģinājuma projektus seklos ūdeņos; rezultātus analizēs citas MED9 valstis, lai tās varētu pielāgot savas iekārtas.Turklāt ir izstrādāti plāni attiecībā uz viļņu enerģiju un peldošām fotoelementu iekārtām, jo Eiropas dienvidos ir lielāka šo tehnoloģiju jauda, pateicoties saules gaismas pārpilnībai.
Tā kā Vidusjūras reģiona valstis ir visneaizsargātākās pret klimata pārmaiņām, tās ‘var un tām ir jābūt enerģētikas pārejas priekšgalā, ‘ uzskata Spānijas Enerģētikas aģentūras ģenerāldirektors Joans Groizards (Joan Groizard).
Liels izaicinājums ir jūras vēja un saules enerģijas ražošanas iekārtu pieslēgšana pašreizējiem sauszemes elektrotīkliem un starpsavienojumiem, lai pārraidītu uz citām valstīm.
Grieķijas vēstnieks Kiprā Ioannis Papameletiou norādīja, ka Egejas jūras reģionā ir viena no lielākajām vēja enerģijas jaudām Eiropas Savienībā, un atzīmēja, ka ir ‘lielas iespējas sadarbībai un paraugprakses apmaiņai’.’.
Pēc viņa teiktā, Grieķijas mērķis ir līdz 2030. gadam savā enerģijas bilancē iekļaut divus gigavatus vēja enerģijas, līdz 2040. gadam šo apjomu palielināt līdz desmit GW un līdz 2050. gadam – līdz septiņpadsmit GW.
Itālijas vēstniece Kiprā Federika Ferrari Bravo paziņoja: ‘Pieejama zaļā enerģija ir arī spēcīgs miera instruments.’.
