Ģeologi ir noraidījuši sociālajos tīklos publicētos ierakstus, kuros nepatiesi apgalvots, ka Malaizijas galvaspilsēta Kualalumpura ir uzbūvēta uz ‘lielas, tukšas alas’, sakot, ka šāda ideja nav iespējama.Dezinformācija izplatījās sociālajos tīklos Facebook, TikTok un Instagram pēc tam, kad 2024. gada augustā kāds indiešu tūrists iekrita pilsētā esošajā iegruvumā, bet apgalvojums izplatījās ierakstā TikTok ar birku ‘izklaides ziņas, kas radītas ar mākslīgo intelektu’
Facebook 26. augusta ierakstā malajiešu valodā bija teikts: ‘Kualalumpura, 2024. gada 25. augusts — Šokējošā atklājumā vadošais Malajas Universitātes (UM) ģeologs ir atklājis, ka zem Kualalumpuras pirms miljoniem gadu izveidojusies tukša milzu ala.’.
‘Detalizēta izmeklēšana, ko veica UM pētnieki, kurus vadīja dr.Sāras Džamalas (Sarah Jamal) vadībā, apgalvoja, ka ģeoloģiskais veidojums radies pirms miljoniem gadu, radot iespaidu, ka pilsēta ir uzbūvēta uz milzīgas alas ‘jumta’.’.
Ziņojumā tika izvirzīti jautājumi par Malaizijas galvaspilsētas stabilitāti, apgalvojot, ka alu tīklu izveidojis gruntsūdens, izskalojot kaļķakmeni.
Pievienotajā attēlā, šķiet, ir redzama Kualalumpura, kas atrodas lielas alas virsotnē, un tajā ir attēloti pilsētas ikoniskie debesskrāpji – Petronas dvīņu torņi un KL Tower.
Šis apgalvojums pirmo reizi izskanēja dažas dienas pēc tam, kad 23. augustā pazuda kāds Indijas apmeklētājs, kuru Kualalumpuras populārajā tūristu apskates vietā Jalan Masjid India (arhīva saite) iesūca astoņus metrus (26 pēdas) dziļa bedre.
Piecas dienas vēlāk uz tās pašas ielas parādījās otra bedre, liekot varas iestādēm slēgt ceļu un uzdot veikt vietējās kanalizācijas sistēmas integritātes revīziju (arhivētā saite).
Pēc deviņas dienas ilgušiem glābšanas darbiem drošības apsvērumi lika atcelt pazudušās sievietes meklēšanu (arhivētā saite).
Tas pats apgalvojums tika pausts arī sociālajos tīklos Facebook, Instagram un TikTok.
Taču ‘ziņa’ par plašo alu tīklu zem Malaizijas galvaspilsētas tika publicēta arī vietnē TikTok ar nosaukumu ‘Mākslīgā intelekta ģenerētas ziņas izklaidei’.’.
Google atslēgvārdu meklēšana kopā ar attēla reverso attēlu meklēšanu parādīja Malajas Universitātes (Universiti Malaya) Ģeoloģijas katedras Facebook ierakstu, kurā teikts, ka ‘Dr. Sarah Jamal ‘ katedrā nav nodarbināta un ka Malaizijas Ģeologu padomē šāda persona nav reģistrēta (arhīvs šeit un šeit).
Malajiešu valodā 26. augustā publicētajā amatā bija teikts: ‘Amata saturs nav balstīts uz faktiem un ir nepatiess.’.
‘Neiespējami’
Saskaņā ar Nor Shahidah Mohd Nazer, Malaizijas Universitātes Kebangsaan Universiti Zemes zinātņu un vides departamenta ģeologa Nor Shahidah Mohd Nazer teikto, ‘ir diezgan neiespējami, ka Kualalumpura varētu atrasties uz dobja pamatnes, ja pastāv tik liela alu sistēma’ 18. septembrī (arhivēta saite).
Viņa lūdza cilvēkus saglabāt savaldību, norādot, ka iegruvumi, kuru cēlonis nav kaļķakmens, parasti ir nelieli un lokāli.
Saskaņā ar Goh Thian Lai (Goh Thian Lai) no Malaizijas Universiti Kebangsaan Universitātes Zemes zinātņu un vides katedras apgalvojumiem, tieši cilvēka darbība – nevis dabas spēki – ir izraisījusi bedri Jalan Masjid India (arhīva saite).
23. septembrī viņš aģentūrai AFP pastāstīja, ka iegruvumu, visticamāk, izraisīja plīsusi kanalizācijas caurule, kas ļāva kanalizācijas caurulēm plūstošajam ūdenim aiznest aizbērto materiālu zem gājēju celiņa.
Pēc viņa teiktā, ‘šī parādība radīja dobu telpu zem gājēju celiņa.’.
Malaizijas Dabas resursu un vides ilgtspējības ministrija 7. septembra paziņojumā (arhivētā saite) arī noliedza Kualalumpuras nestabilitāti.
Paziņojumā teikts, ka teritoriju, kurā radās iegruvums, veido tādi ieži kā filīts, kvarcīts un slāneklis, savukārt zem pilsētas esošā grunts sastāv no 70 % granīta un 30 % kaļķakmens.
‘Mēs lūdzam sabiedrību iegūt informāciju no attiecīgajām iestādēm un neticēt negodīgu cilvēku izdomājumiem par Kualalumpuras drošību,’ teikts paziņojumā.
