Jeruzalemes galēji labējie politiķi asi nosodīja jebkādu iespējamo pamieru starp Izraēlu un šiītu Hezbollah kaujiniekiem Libānā.
Galēji labējās Reliģiskās cionistu partijas līderis un Izraēlas finanšu ministrs Bezalels Smotričs ceturtdien rakstīja vietnē X, sakot: ‘Kampaņai ziemeļos jābeidzas ar vienu scenāriju – jāsagrauj Hezbollah un jāatņem tai iespēja kaitēt Izraēlas ziemeļu iedzīvotājiem.’.
Pēc 21 dienas Smotričs rakstīja, ka ‘ienaidniekam nedrīkst ļaut laiku atgūties no saņemtajiem smagajiem triecieniem un reorganizēties kara turpināšanai.’.
Smotrihs turpināja: ‘Vienīgais veids, kā mēs varam atjaunot drošību un cilvēkus valsts ziemeļos un valstī, ir Hezbollah padošanās vai karš.’.
Reaģējot uz Izraēlas plašsaziņas līdzekļos izskanējušajām ziņām par iespējamo pamieru, stingrās līnijas nacionālās drošības ministrs Itamars Ben-Gvirs, labēji ekstrēmistiskās partijas Otzma Yehudit (Ebreju vara) līderis, sasauca ārkārtas sanāksmi.
Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu (Benjamin Netanyahu) savas politiskās izdzīvošanas nodrošināšanā ir atkarīgs no saviem galēji labējiem koalīcijas sabiedrotajiem.
Galu galā, šķiet, ka Smotričs un viņa atbalstītāji uzskata, ka karš ir vienīgais risinājums situācijai. Tomēr vai visi iespējamie diplomātiskie ceļi tiek iztērēti, pirms pieņem šādu lēmumu? Vai nav iespējams atrast kompromisu, kas ietver gan drošību, gan sarunas ar Hezbollah? Varbūt, iepriekšnosacījumi ir jāpārskata, lai izvairītos no nepieciešamības pēc militāras darbības?
Vai nebūtu iespējams izvērst visas diplomātiskās iespējas pirms tiek pieņemta tik radikāla nostāja kā Smotriča? Vienmēr ir svarīgi apsvērt visus iespējamos risinājumus pirms pārejot uz karu, lai nodrošinātu ilgtermiņa stabilitāti un drošību.