Sudānas armija ir sākusi vērienīgu ofensīvu, koncentrējoties uz galvaspilsētas rajoniem, kurus tā zaudēja konflikta sākumā, pret spēcīgo paramilitāro grupējumu, ar kuru tā cīnās valsts pilsoņu karā.
Ceturtdien rītausmā valdības spēki bombardēja Ātrā atbalsta spēku (RSF) bāzes galvaspilsētā Hartūmā un Bahri uz ziemeļiem.
Kopš 2023. gada aprīlī armija un RSF uzsāka asiņainu cīņu par varu, Sudānu ir pārņēmis konflikts, kas, pēc ANO datiem, ir izraisījis vienu no smagākajām humanitārajām krīzēm vēsturē.
Vairāk nekā 10 miljoni cilvēku jeb gandrīz piektā daļa iedzīvotāju ir pārvietoti no savām mājām kauju dēļ, kas ir prasījušas līdz 150 000 cilvēku dzīvību.
Neraugoties uz ASV vadītajiem centieniem panākt pamieru pamieru, kas šonedēļ tiek apspriesti ANO Ģenerālās asamblejas kuluāros, ir notikusi militāra eskalācija.
Artilērijas un gaisa triecieni, kā ziņo iedzīvotāji, sākās naktī un kļuva intensīvāki rītausmā.
Saskaņā ar vairākām ziņām armija šķērsoja svarīgus tiltus pār Nīlas upi, kas nošķīra RSF kontrolētos Omdurmanas rajonus no valdības kontrolētajiem rajoniem.
Lai gan RSF apgalvoja, ka ir novērsuši šos mēģinājumus, no Hartumas centra tika saņemti ziņojumi par apšaudi un dūmu dūmiem.
Kopš konflikta sākuma paramilitāristi ir okupējuši gandrīz visu galvaspilsētu.
Šķiet, ka ar ceturtdienas panākumiem valdība pirmo reizi pēdējo mēnešu laikā ir veikusi nopietnu mēģinājumu atgūt kādu teritoriju.
Īss pārskats par Sudānas karu.
Bads kara skartajā Sudānā ‘gandrīz visur’ – PVO.
Kurš bija atbildīgs par vienu no Sudānas nāvējošākajiem uzbrukumiem?
ANO ir pieprasījusi ‘tūlītēju’ rīcību, lai apturētu kaujas un aizsargātu civiliedzīvotājus.
Abas puses ir apsūdzējušas otru pusi par nejaušu civiliedzīvotāju apvidu bombardēšanu, un lielākā daļa no smagākajām un intensīvākajām kaujām ir notikušas blīvi apdzīvotās vietās.
ANO trešdien izdeva brīdinājumu, kurā teikts, ka ‘nemitīgie karadarbības akti visā valstī ir nesuši postu miljoniem civiliedzīvotāju, izraisot pasaulē visstraujāk augošo pārvietoto personu krīzi.’.
Tika minēts, ka bērni veido pusi no 10 miljoniem cilvēku, kas pametuši savas mājas, un ka vismaz divi miljoni no viņiem ir meklējuši drošību tuvējās valstīs.
Tā arī nodēvēja Sudānu par ‘pasaulē lielāko bada krīzi’, paužot bažas par iespējamu masveida badu, jo iedzīvotāji nespēj audzēt nekādus kultūraugus.
Darfūras rietumu daļā izskanēja arī brīdinājumi par iespējamu genocīdu pret personām, kas nav arābi.
Turklāt visā valstī plosās holera; saskaņā ar Veselības ministrijas trešdien publicēto paziņojumu no šīs ārstējamās slimības pagājušajā mēnesī miruši vairāk nekā 430 cilvēki.
Tomēr konflikta dēļ medicīniskās palīdzības saņemšana skartajās teritorijās ir ārkārtīgi apgrūtināta.
Sudānas armija ir sākusi vērienīgu ofensīvu, koncentrējoties uz galvaspilsētas rajoniem, kurus tā zaudēja konflikta sākumā, pret spēcīgo paramilitāro grupējumu, ar kuru tā cīnās valsts pilsoņu karā.
Ceturtdien rītausmā valdības spēki bombardēja Ātrā atbalsta spēku (RSF) bāzes galvaspilsētā Hartūmā un Bahri uz ziemeļiem.
Kopš 2023. gada aprīlī armija un RSF uzsāka asiņainu cīņu par varu, Sudānu ir pārņēmis konflikts, kas, pēc ANO datiem, ir izraisījis vienu no lielākajām humanitārajām krīzēm vēsturē.
Vairāk nekā 10 miljoni cilvēku jeb gandrīz piektā daļa iedzīvotāju ir pārvietoti no savām mājām kauju rezultātā, kas ir prasījušas līdz 150 000 cilvēku dzīvību.
Neraugoties uz ASV vadītajiem centieniem panākt pamieru pamieru, kas šonedēļ tiek apspriesti ANO Ģenerālās asamblejas kuluāros, ir notikusi militāra eskalācija.
Pēc iedzīvotāju teiktā, artilērijas un gaisa triecieni sākās naktī un kļuva intensīvāki rītausmā.
Saskaņā ar vairākām ziņām armija šķērsoja svarīgus tiltus pār Nīlas upi, kas nošķīra RSF kontrolētos Omdurmanas rajonus no valdības kontrolētajiem rajoniem.
Lai gan RSF apgalvoja, ka ir novērsuši šos mēģinājumus, no Hartumas centra tika saņemti ziņojumi par apšaudi un dūmu dūmiem.
Kopš konflikta sākuma paramilitāristi ir okupējuši gandrīz visu galvaspilsētu.
Šķiet, ka ar ceturtdienas panākumiem valdība pirmo reizi pēdējo mēnešu laikā ir veikusi nopietnu mēģinājumu atgūt kādu teritoriju.
Īss pārskats par Sudānas karu.
Bads kara skartajā Sudānā ‘gandrīz visur’ – PVO.
Kurš bija atbildīgs par vienu no Sudānas nāvējošākajiem uzbrukumiem?
ANO ir pieprasījusi ‘tūlītēju’ rīcību, lai apturētu kaujas un aizsargātu civiliedzīvotājus.
Abas puses ir apsūdzējušas otru pusi par nejaušu civiliedzīvotāju apvidu bombardēšanu, un lielākā daļa no smagākajām un intensīvākajām kaujām ir notikušas blīvi apdzīvotās vietās.
ANO trešdien izdeva brīdinājumu, kurā teikts, ka ‘nemitīgās karadarbības visā valstī ir nesušas postu miljoniem civiliedzīvotāju, izraisot pasaulē visstraujāk augošo pārvietoto personu krīzi.’.
Tika minēts, ka puse no 10 miljoniem cilvēku, kas pametuši savas mājas, ir bērni un ka vismaz divi miljoni no viņiem ir meklējuši drošību tuvējās valstīs.
Tā arī nodēvēja Sudānu par ‘pasaulē lielāko bada krīzi’, paužot bažas par iespējamu masveida badu, jo iedzīvotāji nespēj audzēt nekādus kultūraugus.
Darfūras rietumu daļā izskanēja arī brīdinājumi par iespējamu genocīdu pret personām, kas nav arābi.
Turklāt visā valstī plosās holera; saskaņā ar Veselības ministrijas paziņojumu trešdien no šīs ārstējamās slimības iepriekšējā mēnesī miruši vairāk nekā 430 cilvēku.
Tomēr konflikta dēļ medicīniskās palīdzības saņemšana skartajās teritorijās ir ārkārtīgi apgrūtināta.
Sudānas armija ir sākusi vērienīgu ofensīvu, koncentrējoties uz galvaspilsētas rajoniem, kurus tā zaudēja konflikta sākumā, pret spēcīgo paramilitāro grupējumu, ar kuru tā cīnās valsts pilsoņu karā.
Ceturtdien rītausmā valdības spēki bombardēja Ātrā atbalsta spēku (RSF) bāzes galvaspilsētā Hartūmā un Bahri uz ziemeļiem.
Kopš 2023. gada aprīlī armija un RSF uzsāka asiņainu cīņu par varu, Sudānu ir pārņēmis konflikts, kas, pēc ANO datiem, ir izraisījis vienu no smagākajām humanitārajām krīzēm vēsturē.
Vairāk nekā 10 miljoni cilvēku jeb gandrīz piektā daļa iedzīvotāju ir pārvietoti no savām mājām kauju dēļ, kas ir prasījušas līdz 150 000 cilvēku dzīvību.
Neraugoties uz ASV vadītajiem centieniem panākt pamieru pamieru, kas šonedēļ tiek apspriesti ANO Ģenerālās asamblejas kuluāros, ir notikusi militāra eskalācija.
Artilērijas un gaisa triecieni, pēc iedzīvotāju teiktā, sākās naktī un kļuva intensīvāki rītausmā.
Saskaņā ar vairākām ziņām armija šķērsoja svarīgus tiltus pār Nīlas upi, kas nošķīra RSF kontrolētos Omdurmanas rajonus no valdības kontrolētajiem rajoniem.
Lai gan RSF apgalvoja, ka ir novērsuši šos mēģinājumus, no Hartumas centra tika saņemti ziņojumi par apšaudi un dūmu dūmiem.
Kopš konflikta sākuma paramilitāristi ir okupējuši gandrīz visu galvaspilsētu.
Šķiet, ka ar ceturtdienas panākumiem valdība pirmo reizi pēdējo mēnešu laikā ir veikusi nopietnu mēģinājumu atgūt kādu teritoriju.
Īss pārskats par Sudānas karu.
Bads kara skartajā Sudānā ‘gandrīz visur’ – PVO.
Kas ir atbildīgs par vienu no Sudānas nāvējošākajiem uzbrukumiem?
ANO ir pieprasījusi ‘tūlītēju’ rīcību, lai apturētu kaujas un aizsargātu civiliedzīvotājus.
Abas puses ir apsūdzējušas otru pusi par nejaušu civiliedzīvotāju apvidu bombardēšanu, un lielākā daļa no smagākajām un intensīvākajām kaujām ir notikušas blīvi apdzīvotās vietās.
ANO trešdien izdeva brīdinājumu, kurā teikts, ka ‘nemitīgie karadarbības akti visā valstī ir nesuši postu miljoniem civiliedzīvotāju, izraisot pasaulē visstraujāk augošo pārvietoto personu krīzi.’.
Tika minēts, ka bērni veido pusi no 10 miljoniem cilvēku, kas pametuši savas mājas, un ka vismaz divi miljoni no viņiem ir meklējuši drošību tuvējās valstīs.
Tā arī nodēvēja Sudānu par ‘pasaulē lielāko bada krīzi’, paužot bažas par iespējamu masveida badu, jo iedzīvotāji nespēj audzēt nekādus kultūraugus.
Darfūras rietumu daļā izskanēja arī brīdinājumi par iespējamu genocīdu pret personām, kas nav arābi.
Turklāt visā valstī plosās holera; saskaņā ar Veselības ministrijas trešdien publicēto paziņojumu no šīs ārstējamās slimības pagājušajā mēnesī miruši vairāk nekā 430 cilvēki.
Tomēr konflikta dēļ medicīniskās palīdzības saņemšana skartajos reģionos ir ārkārtīgi apgrūtināta.
