Āzijas Attīstības bankas Zināšanu pārvaldības centra (bibliotēkas) ieeja ADB galvenajā mītnē Mandalujongas pilsētā, Manilā, Filipīnās, 2016. gadā.Kredīts – Mark Floro-ADB, izmantojot Flickr.
Izraēla gatavojas kļūt par jaunāko Āzijas Attīstības bankas, kas finansē sociālās un ekonomiskās attīstības projektus visā Āzijā – reģionā, kurā daudzas valstis (un ADB locekles) ir atklāti kritizējušas Izraēlas notiekošo militāro kampaņu Gazā, un dažas pat neatzīst Izraēlas suverenitāti.
Saskaņā ar vairāku avotu sniegto informāciju Āzijas Attīstības bankas Manilas galvenās mītnes gaiteņos jau mēnešiem ilgi klīst baumas par to, kurš būs 69. daudzpusējās organizācijas biedrs, kas tiks uzņemts.Šīs baumas tuvākajās dienās varētu kļūt oficiālas.
ADB pārstāvis laikrakstam TIME apgalvo, ka Izraēlas pieteikšanās process ‘turpinās ‘ un ka ‘lēmums tiks paziņots, kad process būs pabeigts’.’.
Saskaņā ar Izraēlas Finanšu ministrijas preses pārstāvja Ohada Nieprisa teikto ‘Izraēla septembra sākumā izpildīja ADB dalībai izvirzītās prasības un ar nepacietību gaida iespēju oficiāli pievienoties bankai, ‘ ceturtdien tika informēts TIME.
Pēdējos mēnešos darbinieku vidū ir valdījušas bažas par gaidāmo Izraēlas uzņemšanu ADB, kas sākotnēji tika apstiprināta 2022. gada aprīlī, norāda četri ADB darbinieki, kuri, aizbildinoties ar anonimitāti, baidoties no atriebības, ir runājuši ar TIME.
Saskaņā ar intervijām un publiskiem dokumentiem, ko ieguva TIME, ADB kopš tā laika ir vismaz divreiz pagarinājusi Izraēlai termiņu, lai izpildītu prasības, kas nepieciešamas, lai kļūtu par dalībvalsti.Viens no pagarinājumiem notika pēc 2023. gada 7. oktobra, un tas tika veikts, neraugoties uz pieaugošajām starptautiskajām bažām par Izraēlas militāro kampaņu Gazā, kuru ANO un citas valstis ir vairākkārt nosodījušas par lielo civiliedzīvotāju upuru skaitu un iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem.
Izraēlas pārstāvis Niepris paziņoja, ka šie termiņa pagarinājumi ‘tika pieprasīti un apstiprināti tehnisku iemeslu dēļ’.’ Viņa turpināja, ka šādi pagarinājumi ir standarta procedūra starptautiskajās organizācijās, jo īpaši tāpēc, ka šie procesi prasa valdības iekšējās procedūras un tiesību aktus, kuros iesaistītas daudzas ieinteresētās personas.
‘Tas šķiet mazliet netaktiski gan laika ziņā, gan sakarā ar izdevību, kādā tas notiek, ‘ laikrakstam TIME norāda ADB darbinieks.’Daudzi no mums nezināja par šo pēdējo Izraēlas pagarinājumu.Tāpēc tas mūs nedaudz šokēja, domājot, ka Izraēla, īstenojot šo nepamatoto agresiju pret palestīniešiem, tiek pieņemta par Āzijas Attīstības bankas locekli.’.
Izraēla, īstenojot savu stratēģiju, lai palielinātu savu klātbūtni Āzijā, pēdējos gados ir centusies kļūt par Āzijas Attīstības bankas (ADB) dalībnieci.Citu resursu starpā Izraēla organizācijai piedāvā savu pieredzi ūdens resursu apsaimniekošanā, ar kuru tā ir dalījusies ar Pasaules Banku un Amerikas Attīstības banku.
Attiecībā uz Izraēlas iespējamo dalību ADB Ekseteras Universitātes starptautiskās attīstības un sabiedriskās politikas asociētais profesors Jianzhi Zhao intervijā TIME norāda, ka ‘no attīstības viedokļa tas mani pārāk nepārsteidza ‘ un raksturo to kā ‘abpusēji izdevīgu situāciju’ gan ADB, gan Izraēlai.
Kopš 2017. gada Izraēlas Finanšu ministrijas pārstāvji regulāri kā novērotāji ir piedalījušies ADB Valdes – bankas augstākās politikas veidošanas institūcijas – ikgadējā sanāksmē; 2019. gadā toreizējais Izraēlas finanšu ministrs Moše Kahlons (Moshe Kahlon) tikās ar savu Francijas kolēģi Bruno Le Meru (Bruno Le Maire) Berzī un atgriezās ar, pēc viņa teiktā, Francijas solījumu atbalstīt Izraēlas pievienošanos ADB.
Šo centienu rezultāts bija Izraēlas apstiprinājums pievienoties ADB 2022. gadā saskaņā ar rezolūciju, ko pieņēma Valde, kurā ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts.
Lai gan Izraēlas pārstāvis Niepris atsaucās uz to pašu hartu, ADB paziņojumā norādīja, ka ‘lēmumu par jaunu dalībnieku uzņemšanu bankā pieņem saskaņā ar Āzijas Attīstības bankas dibināšanas līguma 3. pantu’ un ka ‘ADB, tāpat kā visas Āzijas Attīstības bankas, ir apolitiska institūcija, kā noteikts tās hartā, un bankas darbību nosaka vienīgi ekonomiski apsvērumi.ADB neatbildēja uz TIME jautājumiem, kas tika uzdoti šim ziņojumam.
Potenciālajiem locekļiem ir jāizpilda noteiktas prasības, lai pabeigtu savu uzņemšanu ADB, piemēram, jāveic konkrēti administratīvi pasākumi un jāapmaksā parakstīšanās uz ADB kapitāla daļām.
Saskaņā ar publiski pieejamo sanāksmes protokolu Izraēla nav ievērojusi pirmo termiņu – 2022. gada 31. decembri – tādu iemeslu dēļ, kas netika atklāti.ADB Direktoru valde – 12 direktoru grupa, ko izraudzījušies vadītāji, lai pārstāvētu dažādas dalībvalstis, – 2022. gada decembrī pagarināja termiņu Izraēlai.
Izraēlas Finanšu ministrija 2023. gada maijā paziņoja, ka Izraēla ir ‘ceļā uz pievienošanos ‘ ADB.Tomēr šķiet, ka Izraēla vēlreiz nokavēja termiņu, jo sanāksmes protokols liecina, ka Direktoru padome apstiprināja Izraēlas lūgumu piešķirt otro termiņa pagarinājumu dalībai 2023. gada decembrī – divus mēnešus pēc tam, kad Izraēla sāka savu militāro kampaņu Gazā, reaģējot uz Hamas uzbrukumu 7. oktobrī.
Direktori pārstāv vairākas valstis, kas neatzīst Izraēlu, tostarp Indonēziju, Malaiziju, Pakistānu, Bangladešu un Bruneju.Nav skaidrs, cik daudz viņi apspriežas ar šo valstu valdībām.
Pakistānas valdība ir nodēvējusi Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu par ‘teroristu’.’ Arī Indonēzija, kas ir pasaulē visblīvāk apdzīvotā musulmaņu valsts un ilgstoša palestīniešu tiesību atbalstītāja, kopš 7. oktobra ir konsekventi nosodījusi Izraēlas rīcību Gazā.Saskaņā ar ADB tīmekļa vietnes datiem tikai šajās trijās valstīs vien bankai ir simtiem aktīvu vai apstiprinātu projektu.Malaizijas premjerministrs Anwar Ibrahim maijā tikās ar Hamas līderiem un nosodīja ‘cionistu režīma brutalitāti’.’.
TIME no avotiem ir uzzinājis, ka daudzpusējo banku potenciālie dalībnieki bieži vien nokavē šos termiņus.Tomēr Zhao apgalvo, ka, lai gan Izraēlai, iespējams, bija administratīvi iemesli pirmajam termiņa pagarinājumam, otro pagarinājumu, kas tika piešķirts pēc Gazas kara sākuma, nevar saprast, neņemot vērā ‘starptautisko reputāciju vai starptautisko politiku lēmuma pieņemšanā.’.
Daudzpusējās attīstības bankas ‘galu galā ir daudzpusējās diplomātijas vieta,’ uzskata Zhao.
Lai gan ‘darbinieki var izmantot savas politiskās tiesības, ‘ viņiem ir ‘jāatturas no piedalīšanās politiskās darbībās, kas var traucēt vai būt pretrunā ar viņu pienākumiem vai ADB darbinieku statusu’.’ Viņiem ir arī aizliegts piedalīties tādu dokumentu publicēšanā, kas saistīti ar ‘jebkādiem valsts politiskiem jautājumiem’.ADB, no otras puses, apgalvo, ka tā ir ‘apzināti apolitiska’ iestāde.
Maijā ADB 57. gadskārtējās sanāksmes laikā Tbilisi, Gruzijā, nevalstisko organizāciju (NVO) tīkls apsūdzēja banku par nepietiekamu drošības pasākumu nodrošināšanu attiecībā uz tās projektu ietekmi uz vidi un sociālo ietekmi.Šie aktīvisti apgalvoja, ka bankas darbība ir cieši saistīta ar pilsoniskās telpas samazināšanu un kopienu apspiešanu dalībvalstīs, tostarp Gruzijā, Vjetnamā un Bangladešā.Banka jau iepriekš ir tikusi kritizēta par to, ka savā darbībā nav pienācīgi ņēmusi vērā cilvēktiesību jautājumus.
Tomēr ADB jau agrāk ir minējusi cilvēktiesību apsvērumus, lai valstīm piemērotu sankcijas.Tā 2021. gadā apturēja suverēnu projektu izmaksas un jaunus līgumus Mjanmā pēc tam, kad valsts militārie spēki apvērsuma rezultātā sagrāba varu; tajā pašā gadā tā apturēja regulāro palīdzību Afganistānai, kad valstī varu pārņēma Taliban; tā arī apturēja darbu pie pārrobežu gāzes cauruļvada projekta, kas būtu šķērsojis Afganistānu, norādot, ka tā nogaidīs, kamēr Taliban vadītās iestādes iegūs starptautisku atzīšanu.
Starptautiskā Tiesa ir pasludinājusi Izraēlas apmetnes palestīniešu teritorijās par nelikumīgām, un Starptautiskā Krimināltiesa ir izdevusi Netanjahu aresta orderi apsūdzībās kara noziegumos; daži bankas darbinieki ir neizpratnē, kāpēc Izraēlas rīcība pēdējā gada laikā nav izraisījusi līdzīgas sankcijas.
ADB darbinieks, kurš strādāja pie Izraēlas uzņemšanas, saka: ‘Šim solim nepārprotami piemīt zināmas iekšējas pretrunas un liekulība, jo ADB ir stingra politika attiecībā uz valstīm, ar kurām tā strādā.Pieņemt dalībnieci, kas atklāti pārkāpj starptautiskās tiesības, šķiet nedaudz liekulīgi no iestādes puses.’.
Izraēlas pārstāvis Jizaka Niepris (Yizhak Niepris) apgalvo, ka Izraēla ‘ar nepacietību gaida sadarbību ar visiem ADB locekļiem un darbiniekiem, lai sekmētu Bankas mandātu veicināt ilgtspējīgu attīstību un galējas nabadzības izskaušanu visā Āzijā un Klusā okeāna reģionā’ un ka Izraēla ‘stingri tic iestāžu spējai apvienot valstis un cilvēkus, lai sasniegtu kopīgus mērķus.’.
Lai gan vēl ir pāragri spriest, kā Izraēlas dalība ADB ietekmēs situāciju, daži darbinieki jau tagad ir nobažījušies par to, kā tas ietekmēs viņu darbu un bankas kopējo reputāciju.
Pēc ADB darbinieka domām, Izraēlas dalība ‘ietekmēs to, kā ADB tiek uztverta dažās valstīs, kurās mēs darbojamies’, un ‘iedragās priekšstatu, ka ADB ir vairāk Āzijas iestāde, kas pielāgota Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstu vajadzībām’.’.
Sazinieties ar mums : [email protected].
Āzijas Attīstības bankas Zināšanu pārvaldības centra (bibliotēkas) ieeja ADB galvenajā mītnē Mandalujongas pilsētā, Manilā, Filipīnās, 2016. gadā.Kredīts – Mark Floro-ADB, izmantojot Flickr.
Izraēla kļūs par jaunāko Āzijas Attīstības bankas, kas finansē sociālās un ekonomiskās attīstības projektus visā Āzijā – reģionā, kurā daudzas valstis (un ADB locekles) ir atklāti kritizējušas Izraēlas notiekošo militāro kampaņu Gazā, un dažas pat neatzīst Izraēlas suverenitāti.
Saskaņā ar vairāku avotu sniegto informāciju Āzijas Attīstības bankas Manilas galvenās mītnes gaiteņos jau mēnešiem ilgi klīst baumas par to, kurš būs 69. daudzpusējās organizācijas biedrs, kas tiks uzņemts.Šīs baumas tuvākajās dienās varētu kļūt oficiālas.
ADB pārstāvis laikrakstam TIME norādīja, ka Izraēlas pieteikšanās process ‘turpinās’ un ka ‘lēmums tiks paziņots, kad process būs pabeigts’.’.
Saskaņā ar Izraēlas Finanšu ministrijas preses pārstāvja Ohada Nieprisa teikto ‘Izraēla septembra sākumā izpildīja ADB dalībai izvirzītās prasības un ar nepacietību gaida iespēju oficiāli pievienoties bankai, ‘ ceturtdien TIME tika informēts.
Saskaņā ar četru ADB darbinieku teikto, kuri ar TIME runāja, ievērojot anonimitātes nosacījumu, baidoties no atriebības, pēdējo mēnešu laikā darbinieku vidū ir valdījušas bažas par gaidāmo Izraēlas uzņemšanu ADB, kas sākotnēji tika apstiprināta 2022. gada aprīlī.
Saskaņā ar intervijām un publiskiem dokumentiem, ko ieguva TIME, ADB kopš tā laika ir vismaz divreiz pagarinājusi termiņu Izraēlai, lai tā varētu izpildīt prasības, kas nepieciešamas, lai kļūtu par dalībvalsti.Viens no pagarinājumiem notika pēc 2023. gada 7. oktobra, un tas tika veikts, neraugoties uz pieaugošajām starptautiskajām bažām par Izraēlas militāro kampaņu Gazā, kuru ANO un citas valstis ir vairākkārt nosodījušas par lielo civiliedzīvotāju upuru skaitu un iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem.
Izraēlas preses pārstāvis Niepris paziņoja, ka šie termiņa pagarinājumi ‘tika pieprasīti un apstiprināti tehnisku iemeslu dēļ.’ Viņa turpināja, ka šādi pagarinājumi ir standarta procedūra starptautiskajās organizācijās, jo īpaši tāpēc, ka šie procesi prasa valdības iekšējās procedūras un tiesību aktus, kuros iesaistītas daudzas ieinteresētās personas.
‘Tas šķiet mazliet netaktiski gan laika ziņā, gan sakarā ar izdevību, kādā tas notiek, ‘ laikrakstam TIME saka ADB darbinieks.’Daudzi no mums nezināja par šo pēdējo Izraēlas pagarinājumu.Tāpēc tas mūs nedaudz šokēja, domājot, ka Izraēla, īstenojot šo nepamatoto agresiju pret palestīniešiem, tiek pieņemta par Āzijas Attīstības bankas locekli.’.
Izraēla, īstenojot savu stratēģiju, lai palielinātu savu klātbūtni Āzijā, pēdējos gados ir centusies kļūt par Āzijas Attīstības bankas (ADB) dalībnieci.Citu resursu starpā Izraēla organizācijai piedāvā savu pieredzi ūdens resursu apsaimniekošanā, ar kuru tā ir dalījusies ar Pasaules Banku un Amerikas Attīstības banku.
Attiecībā uz Izraēlas iespējamo dalību ADB Ekseteras Universitātes starptautiskās attīstības un sabiedriskās politikas asociētais profesors Jianzhi Zhao intervijā TIME norāda, ka ‘no attīstības viedokļa tas mani pārāk nepārsteidza ‘ un raksturo to kā ‘abpusēji izdevīgu situāciju’ gan ADB, gan Izraēlai.
Kopš 2017. gada Izraēlas Finanšu ministrijas pārstāvji regulāri kā novērotāji ir piedalījušies ADB Valdes – bankas augstākās politikas veidošanas institūcijas – ikgadējā sanāksmē; 2019. gadā toreizējais Izraēlas finanšu ministrs Moše Kahlons (Moshe Kahlon) tikās ar savu Francijas kolēģi Bruno Le Meru (Bruno Le Maire) Berzī un atgriezās ar, pēc viņa teiktā, Francijas solījumu atbalstīt Izraēlas pievienošanos ADB.
Šo centienu rezultāts bija Izraēlas apstiprinājums pievienoties ADB 2022. gadā saskaņā ar rezolūciju, ko pieņēma Valde, kurā ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts.
Lai gan Izraēlas pārstāvis Niepris atsaucās uz to pašu hartu, ADB paziņojumā norādīja, ka ‘lēmumu par jaunu dalībnieku uzņemšanu bankā pieņem saskaņā ar Āzijas Attīstības bankas dibināšanas līguma 3. pantu’ un ka ‘ADB, tāpat kā visas Āzijas Attīstības bankas, ir apolitiska institūcija, kā noteikts tās hartā, un bankas darbību nosaka vienīgi ekonomiski apsvērumi.ADB neatbildēja uz TIME jautājumiem, kas tika uzdoti šim ziņojumam.
Potenciālajiem locekļiem ir jāizpilda noteiktas prasības, lai pabeigtu savu uzņemšanu ADB, piemēram, jāveic konkrēti administratīvi pasākumi un jāapmaksā parakstīšanās uz ADB kapitāla daļām.
Saskaņā ar publiski pieejamo sanāksmes protokolu Izraēla nav ievērojusi pirmo termiņu – 2022. gada 31. decembri – tādu iemeslu dēļ, kas netika atklāti.ADB Direktoru valde – 12 direktoru grupa, ko izraudzījušies vadītāji, lai pārstāvētu dažādas dalībvalstis, – 2022. gada decembrī pagarināja termiņu Izraēlai.
Izraēlas Finanšu ministrija 2023. gada maijā paziņoja, ka Izraēla ir ‘ceļā uz pievienošanos ‘ ADB.Tomēr šķiet, ka Izraēla vēlreiz nokavēja termiņu, jo sanāksmes protokols liecina, ka Direktoru padome apstiprināja Izraēlas lūgumu piešķirt otro termiņa pagarinājumu dalībai 2023. gada decembrī – divus mēnešus pēc tam, kad Izraēla sāka savu militāro kampaņu Gazā, reaģējot uz Hamas uzbrukumu 7. oktobrī.
Direktori pārstāv vairākas valstis, kas neatzīst Izraēlu, tostarp Indonēziju, Malaiziju, Pakistānu, Bangladešu un Bruneju.Nav skaidrs, cik daudz viņi apspriežas ar šo valstu valdībām.
Pakistānas valdība ir nodēvējusi Izraēlas premjerministru Benjaminu Netanjahu par ‘teroristu’.’ Arī Indonēzija, kas ir pasaulē visblīvāk apdzīvotā musulmaņu valsts un ilgstoši atbalsta palestīniešu tiesības, kopš 7. oktobra ir konsekventi nosodījusi Izraēlas rīcību Gazā.Saskaņā ar ADB tīmekļa vietnes datiem tikai šajās trijās valstīs vien bankai ir simtiem aktīvu vai apstiprinātu projektu.Malaizijas premjerministrs Anwar Ibrahim maijā tikās ar Hamas līderiem un nosodīja ‘cionistu režīma brutalitāti’.’.
TIME no avotiem ir uzzinājis, ka daudzpusējo banku potenciālie dalībnieki bieži vien nokavē šos termiņus.Tomēr Zhao apgalvo, ka, lai gan Izraēlai, iespējams, bija administratīvi iemesli pirmajam termiņa pagarinājumam, otro pagarinājumu, kas tika piešķirts pēc Gazas kara sākuma, nevar saprast, neņemot vērā ‘starptautisko reputāciju vai starptautisko politiku lēmuma pieņemšanā.’.
Daudzpusējās attīstības bankas ‘galu galā ir daudzpusējās diplomātijas vieta,’ uzskata Zhao.
Lai gan ‘darbinieki var izmantot savas politiskās tiesības, ‘ viņiem ir ‘jāatturas no piedalīšanās politiskās darbībās, kas var traucēt vai būt pretrunā ar viņu pienākumiem vai ADB darbinieku statusu’.’ Viņiem ir arī aizliegts piedalīties tādu dokumentu publicēšanā, kas saistīti ar ‘jebkādiem valsts politiskiem jautājumiem’.ADB, no otras puses, apgalvo, ka tā ir ‘apzināti apolitiska’ iestāde.
Maijā ADB 57. gadskārtējās sanāksmes laikā Tbilisi, Gruzijā, nevalstisko organizāciju (NVO) tīkls apsūdzēja banku par nepietiekamu drošības pasākumu nodrošināšanu attiecībā uz tās projektu ietekmi uz vidi un sociālo ietekmi.Šie aktīvisti apgalvoja, ka bankas darbība ir cieši saistīta ar pilsoniskās telpas samazināšanu un kopienu apspiešanu dalībvalstīs, tostarp Gruzijā, Vjetnamā un Bangladešā.Banka jau iepriekš ir tikusi kritizēta par to, ka savā darbībā nav pienācīgi ņēmusi vērā cilvēktiesību jautājumus.
Tomēr ADB jau agrāk ir minējusi cilvēktiesību apsvērumus, lai valstīm piemērotu sankcijas.Tā 2021. gadā apturēja suverēnu projektu izmaksas un jaunus līgumus Mjanmā pēc tam, kad valsts militārie spēki apvērsuma rezultātā sagrāba varu; tajā pašā gadā tā apturēja regulāro palīdzību Afganistānai, kad valstī varu pārņēma Taliban; tā arī apturēja darbu pie pārrobežu gāzes cauruļvada projekta, kas būtu šķērsojis Afganistānu, norādot, ka tā nogaidīs, kamēr Taliban vadītās iestādes iegūs starptautisku atzīšanu.
Starptautiskā Tiesa ir pasludinājusi Izraēlas apmetnes palestīniešu teritorijās par nelikumīgām, un Starptautiskā Krimināltiesa ir izdevusi Netanjahu aresta orderi apsūdzībās kara noziegumos; daži bankas darbinieki ir neizpratnē, kāpēc Izraēlas rīcība pēdējā gada laikā nav izraisījusi līdzīgas sankcijas.
ADB darbinieks, kurš strādāja pie Izraēlas uzņemšanas, saka: ‘Šim solim nepārprotami piemīt zināmas iekšējas pretrunas un liekulība, jo ADB ir stingra politika attiecībā uz valstīm, ar kurām tā strādā.Pieņemt dalībnieci, kas atklāti pārkāpj starptautiskās tiesības, šķiet nedaudz liekulīgi no iestādes puses.’.
Izraēlas pārstāvis Jizaka Niepris (Yizhak Niepris) apgalvo, ka Izraēla ‘ar nepacietību gaida sadarbību ar visiem ADB locekļiem un darbiniekiem, lai sekmētu Bankas mandātu veicināt ilgtspējīgu attīstību un galējas nabadzības izskaušanu visā Āzijā un Klusā okeāna reģionā’ un ka Izraēla ‘stingri tic iestāžu spējai apvienot valstis un cilvēkus, lai sasniegtu kopīgus mērķus.’.
Lai gan vēl ir pāragri spriest, kā Izraēlas dalība ADB ietekmēs situāciju, daži darbinieki jau tagad ir nobažījušies par to, kā tas ietekmēs viņu darbu un bankas kopējo reputāciju.
Pēc ADB darbinieka domām, Izraēlas dalība ‘ietekmēs to, kā ADB tiek uztverta dažās valstīs, kurās mēs darbojamies’, un ‘iedragās priekšstatu, ka ADB ir vairāk Āzijas iestāde, kas pielāgota Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstu vajadzībām’.’.
Sazinieties ar mums : [email protected].
