Reaģējot uz neseno ažiotāžu saistībā ar Krievijas pārskatīto kodolieroču doktrīnu, Kremlis tagad kliedē bažas par Maskavas iespējamo kodolieroču izmantošanu.
Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs pirmdien paziņoja, ka nav iemesla pastāvīgi saistīt Krievijas iespējamo kodolmēģinājumu ar notiekošo krīzi Ukrainā.
Atsaucoties uz saspīlējumu ar Rietumu lielvarām saistībā ar to atbalstu Ukrainai, Krievijas prezidents Vladimirs Putins pagājušajā nedēļā paziņoja par atjauninātu politiku attiecībā uz kodolieroču izmantošanu.
Saskaņā ar jaunajām vadlīnijām valsts, kas nav kodolvalsts un ko atbalsta kodolvalstis, var sākt uzbrukumu Krievijas teritorijai, un Krievija var atbildēt ar kodolieročiem.
Pirmdien komentējot situāciju Maskavā medijiem, Peskovs pievērsās jautājumam, vai tas nav uzskatāms par masveida gaisa uzbrukumu, uz kuru Krievija saskaņā ar jauno doktrīnu varētu atbildēt ar kodolieročiem.Kā ziņots, Krievija svētdien atvairīja 125 Ukrainas bezpilota lidaparātus.
‘Nav nepieciešams pārlieku interpretēt šo dokumentu.Tas ir.
ārkārtīgi svarīgs, jā, un svarīgi lēmumi tiks.
tiks attiecīgi formalizēti,’ sacīja Peskovs.
Rietumu drošības eksperti ir dažādi novērtējuši draudus, un Ukraina ir nodēvējusi pārskatīto Krievijas politiku par ‘kodolšantāžu’.’.
X Vācijas militārais eksperts Fabians Hofmans (Fabian Hoffmann) paziņoja, ka pašlaik nav ticamu norāžu, ka tiek gatavoti kodolieroči izmantošanai.
Hofmans paziņoja: ‘Pastāv liela varbūtība, ka Putins nekad neizmantos kodolieročus, jo risks ir pārāk liels.’.
Oslo strādājošais militārais pētnieks paziņoja: ‘Tikpat liela varbūtība, ka Krievijas kodolieroču draudi paliks neuzticami, aprobežosies ar retorikas līmeni un nepārvērsīsies rīcībā.’.
Reaģējot uz neseno ažiotāžu saistībā ar Krievijas pārskatīto kodolieroču doktrīnu, Kremlis tagad kliedē bažas par Maskavas iespējamo kodolieroču izmantošanu.
Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs pirmdien paziņoja, ka nav iemesla pastāvīgi saistīt Krievijas iespējamo kodolmēģinājumu ar notiekošo krīzi Ukrainā.
Atsaucoties uz saspīlējumu ar Rietumu lielvarām saistībā ar to atbalstu Ukrainai, Krievijas prezidents Vladimirs Putins pagājušajā nedēļā paziņoja par atjauninātu politiku attiecībā uz kodolieroču izmantošanu.
Saskaņā ar jaunajām vadlīnijām valsts, kas nav kodolvalsts un ko atbalsta kodolvalstis, var sākt uzbrukumu Krievijas teritorijai, un Krievija var atbildēt ar kodolieročiem.
Pirmdien komentējot situāciju Maskavā medijiem, Peskovs pievērsās jautājumam, vai tas nav uzskatāms par masveida gaisa uzbrukumu, uz kuru Krievija saskaņā ar jauno doktrīnu varētu atbildēt ar kodolieročiem.Kā ziņots, Krievija svētdien atvairīja 125 Ukrainas bezpilota lidaparātus.
‘Nav nepieciešams pārlieku interpretēt šo dokumentu.Tas ir.
ārkārtīgi svarīgs, jā, un svarīgi lēmumi tiks.
tiks attiecīgi formalizēti,’ sacīja Peskovs.
Rietumu drošības eksperti ir dažādi novērtējuši draudus, un Ukraina ir nodēvējusi pārskatīto Krievijas politiku par ‘kodolšantāžu’.’.
X Vācijas militārais eksperts Fabians Hofmans (Fabian Hoffmann) paziņoja, ka pašlaik nav ticamu norāžu, ka tiek gatavoti kodolieroči izmantošanai.
Hofmans paziņoja: ‘Pastāv liela varbūtība, ka Putins nekad neizmantos kodolieročus, jo risks ir pārāk liels.’.
Oslo strādājošais militārais pētnieks paziņoja: ‘Tikpat liela varbūtība, ka Krievijas kodolieroču draudi paliks neuzticami, aprobežosies ar retorikas līmeni un nepārvērsīsies rīcībā.’.
Es cienīgi piekrītu dažiem minētajiem apsvērumiem, taču jāņem vērā arī tas, ka drošībai jābūt prioritātei visos lēmumos un rīcībās. Vai varbūt šajā gadījumā vajadzētu vairāk uzklausīt partneru viedokli par kodolbruņu izmantošanu?