Rudens ir tas gadalaiks, kad dārzam ir nepieciešama liela kopšana. Būtiski ir pirms ziemas parūpēties par augiem, kas būs pakļauti sala un nelabvēlīgu apstākļu ietekmei, taču tikpat svarīgi ir sagatavot augsni nākamajai sezonai. Ja augsnei tiks pievērsta pietiekama uzmanība, nākamajā gadā tā tiks apbalvota ar bagātīgu ražu un veseliem augiem. Tātad, kā sagatavot augsni ziemai, lai tā būtu gatava pavasarim?
Kāpēc ir svarīgi sagatavot augsni pirms ziemas?
Rudenī beidzas veģetācijas periods, kas nozīmē, ka viengadīgie augi, piemēram, puķes un dārzeņi, atkāpjas, un to vietu var ātri ieņemt nezāles. Ja tās nenovāksiet tagad, pavasarī tās var sagādāt lielas problēmas. Turklāt augsne pēc sezonas ir noplicināta un zaudē vērtīgās barības vielas, kas var izraisīt „nogurumu” un pat bojāšanos. Tāpēc ir svarīgi rūpēties par rudens darbiem dārzā, lai pavasarī varētu sākt ar svaigu, auglīgu augsni.
Vai pirms ziemas ir nepieciešams apstrādāt augsni?
Pirmais augsnes sagatavošanas solis ir organisko atkritumu un nezāļu likvidēšana. Kad tās ir likvidētas, pienāk kārta augsnes uzaršanai. Kāpēc tas ir svarīgi? Aršana ne tikai ļauj aprakt augsnes virskārtu, kurā var būt pelējums un kaitēkļi, bet arī atklāj pazemes kaitēkļus, kas var sasalt vai kļūt par barību putniem. Aršana arī uzlabo augsnes struktūru, nodrošinot labāku aerāciju un laistīšanu, kas ir svarīgi pareizai augu augšanai pavasarī.
Ja jums ir atbilstošs aprīkojums, aršanai varat izmantot parasto lāpstu vai arklu. Šī iekārta ļauj regulēt optimālo aršanas dziļumu un nodrošina vienmērīgu barības vielu un komposta sadali, padarot darbu efektīvāku un mazāk nogurdinošu.
Organiskā mēslošana pirms ziemas.
Nākamais solis ir augsnes mēslošana. Vislabākā izvēle ir komposts no mājsaimniecības un dārza atkritumiem, kas bagātinās augsni ar organiskām vielām. Dārzeņu dārzos var izmantot arī kūtsmēslus, ko iestrādā aršanas laikā. Rudens ir piemērots laiks, jo kūtsmēsli satur amonjaku, kas var kaitēt augiem, ja tos izmanto pavasarī. Rudens mēslošana nodrošinās kūtsmēslu sadalīšanos un nevēlamo vielu izskalošanos.
Tomēr kūtsmēsli nav jāizmanto katru gadu. Smilšainās augsnēs pietiks ar mēslošanu reizi divos gados, bet smagās, smilšmāla augsnēs tā derēs līdz pat četriem gadiem.
Augsnes kaļķošana rudenī.
Pēdējais augsnes sagatavošanas posms ir kaļķošana. Šis process paaugstina augsnes pH līmeni, kas nepieciešams lielākajai daļai augu, kuri dod priekšroku nedaudz skābai vai neitrālai augsnei. Pirms kaļķošanas ir svarīgi izmērīt augsnes pH un, ņemot vērā rezultātus, izvēlēties pareizo kaļķa devu. Kaļķošanu ieteicams veikt sausās dienās, un augsne jārok aptuveni 20-25 cm dziļumā.
Tāpat kā mēslošana, arī kaļķošana nav jāveic katru gadu. Vieglās augsnēs pietiek ar reizi divos gados, smagās augsnēs – reizi četros gados.
Augsnes mulčēšana rudenī.
Ja šogad nav plānota ne mēslošana, ne kaļķošana, varat izvēlēties mulčēšanu. Mulčēšana pasargā augsni no sala, novērš nezāļu augšanu un uzlabo augsnes auglību. Mulčēšanai izmanto sausas lapas vai nopļauto zāli.
Augsnes sagatavošana ziemai jāveic pirms sala iestāšanās, vislabāk oktobra beigās vai novembra sākumā. Tādējādi augsne būs pilna ar barības vielām un gatava jauniem augiem pavasarī.
Īsumā:
Augsnes sagatavošana ziemai ir būtiska, lai nākamajā sezonā augi augtu veselīgi. Aršana, mēslošana, kaļķošana un mulčēšana ir galvenie pasākumi, lai uzlabotu augsnes struktūru, bagātinātu to ar barības vielām un aizsargātu pret kaitēkļiem.
Acīmredzami rakstā svarīga informācija par augsnes sagatavošanu pirms ziemas, bet, ja man jau tagad jādomā par pavasara augiem, kad pat vēl neesmu paspējis no rīta kafiju izdzert, varbūt dārza darbiem varētu būt arī kāds saprātīgāks termiņš?