Alina Mungiu-Pippidi, pēc Șoșoacă lietas: Viņa saka: ‘Politiķi, kuri uzbrūk KCR, ir acīmredzami funkcionāli analfabēti, par viņiem nevajadzētu balsot.’ / Kāpēc viņa saka, ka ‘pat Simions galu galā tiks noņemts.’

‘Tie, kas apstrīd Konstitucionālo tiesu, ir vērsti pret demokrātiju,’ apgalvo Alina Mungiu-Pippidi sarunā ar HotNews.ro lasītājiem. Politoloģe kritizē neuzticību tieslietu sistēmai un piedāvā citu skatījumu: ‘Tiesneši ir spējuši pieņemt taisnīgus lēmumus gan Băsescu, gan Iohannisa, gan pat šodien. Tas ir tiesu neatkarības brīnums. Sistēma darbojas, un nav sistemātiskas netaisnības.’.

HotNews.ro: Kā jūs vērtējat KDK lēmumu: kā institucionālu ļaunprātīgu izmantošanu vai kā konstitucionālo vērtību aizstāvību?
Alina Mungiu-Pippidi: Konstitucionālās tiesas lemj, kad tās tiek aicinātas un kur tām ir jurisdikcija. Tāpēc tiesai bija jāpaziņo, vai prezidenta amata kandidāts atbilst juridiskajām prasībām, lai kandidētu; tā neizvēlas laiku vai gadījumu. Šajā gadījumā tā pieņēma pareizo lēmumu. M. Şoșoacă ar savu retoriku un rīcību veicina antikonstitucionālu attieksmi, un viņas ievēlēšana apdraudētu demokrātisko kārtību un tiesiskumu. Ir svarīgi saprast, ka ir vērtības, kas pārsniedz valsts konstitucionālo kārtību un kas ir nostiprinātas Konstitūcijā, kurā ir atzīts šo vērtību pārākums. Piemēram, antirasisms un antisemītisms ir universālas vērtības. Ja kandidāts apgalvo, ka Mihai Eminesku nogalināja ebreji, jāšaubās, vai tiek ievērots arī garīgās veselības kritērijs.

– Vai Konstitūcijai būtu jāaizsargā arī tie rumāņi, kuri to neievēro?
– Konstitūcija un tajā nostiprinātās cilvēktiesības aizsargā ikvienu, jo tās nodrošina tiesiskumu. Bez šī sabiedriskā labuma nav iespējams ievērot individuālās tiesības. Ja ir kandidāts, kurš atklāti apgalvo, ka viena cilvēku kategorija ir zemāka par citām, tad šāds kandidāts sevi diskvalificē. Būt par Rumānijas prezidentu nav cilvēktiesības; jums ir jākvalificējas un jābūt ievēlētam. Konstitucionālās kārtības un vispārcilvēcisko vērtību ievērošana ir būtisks priekšnoteikums, lai iesaistītos šajā procesā.

‘Tie, kas apstrīd CCR, ir pret demokrātiju’

– Kā K.Diana Şoșoacă darbība ietekmē to, kā mēs interpretējam CCR lēmumu un tā pamatojumu?
– Neaizmirstiet, ka mēs, kas vairs neesam jauni, līdzās sadzīvojām ar Corneliu Vadim Tudor, kurš apvainoja sabiedrībā pazīstamus cilvēkus un aicināja kalnračus uz sava zemiskā laikraksta ‘România Mare’ pirmās lapaspuses. 1999. gadā ieradās kalnrači un kā pogromā gāja no durvīm pie durvīm, bruņojušies ar ‘România Mare’ publicēto sarakstu ar adresēm, kurās bija cilvēki, kurus jālinčē. Kopš Vadima laikiem mūsu sabiedrība ir progresējusi; mēs esam ES, un mūsu tiesības ir aizstāvēt savu demokrātiju no šādiem personāžiem. M. Şoșoacă atklāti atbalsta nacisma idejas, tāpēc viņai nav vietas sabiedriskajā diskursā, un viņu nedrīkst aicināt uz televīziju, nemaz nerunājot par kandidēšanu. Neviena Eiropas valsts nepieļauj šādas figūras, kas pārsniedz leģitīmas viedokļu robežas.

– Vai, jūsuprāt, ir tādas uzvedības problēmas saistībā ar citiem kandidātiem, kas pārkāpj demokrātiskās vērtības, tiesiskumu un cieņu pret konstitūciju?
– Diemžēl CCR nevar spriest par reakciju uz saviem lēmumiem, lai gan tā būtu pelnījusi to darīt. Nav cita salīdzināma kandidāta – Džordžs Simions ir daudz piesardzīgāks, lai gan, manuprāt, viņš galu galā tiks izslēgts, iespējams, citu iemeslu dēļ, piemēram, saistībā ar finanšu noteikumiem. No otras puses, tādi kandidāti kā Marsels Ciolaku, kurš atklāti paziņo, ka nākotnē uzbruks CCR, lai sevi aizstāvētu, vai liberāli vai lietotājpolitiķu kolēģi, kuri jau ierosina projektus, lai uzbruktu CCR, ir nepārprotami konstitucionāli analfabēti, un par viņiem nevajadzētu balsot, pat ja viņi neatbilst juridiskajiem izslēgšanas kritērijiem.

Ir grūti noticēt, ka mums ir ievēlētas amatpersonas, kuras uzskata, ka tiesnešiem būtu jālemj, pamatojoties uz vēlēšanu iespējām, vai ka CCR lēmumi būtu pārsūdzami. PSD jau ir vājinājusi CCR, veicot konstitucionālās reformas 90. gados; tie, kas sajauc CCR, ir pret demokrātiju. Pieredze rāda, ka, lai gan tiesneši tiek iecelti politiski, gan Băsescu, gan Iohannisa, gan pat mūsdienās viņiem ir izdevies pieņemt taisnīgus lēmumus. Tas ir tiesu neatkarības brīnums, kas Rumānijā ir izdevies, neraugoties uz visiem šķēršļiem.

‘Jūs domājat, kurš ir pelnījis palikt.’

– Publiski ir izskanējusi kritika par CCR pamatojumiem.
– Mūsu kontekstā attaisnojumi parasti ir vāji. Kopš Dragnea notiesāšanas līdz šim lēmumam, tos lasot, ir tendence paraustīt plecus, taču būtiskākais ir tas, ka juridiskais pamats pastāv. Es reizēm esmu mācījis tiesnešus, un mēs nedrīkstam aizmirst, kāda izglītība viņiem ir; Rumānijas juridiskā augstskola ir katastrofāla, un pirms dažiem gadiem Bukarestes Universitāte atsauca savu rakstisko licenci, jo tā bija plaši plaģiāta. Mūsu tiesneši un prokurori nekur nemācās rakstīt. Un viņi raksta slikti. Šā paša iemesla dēļ juristi nepublicējas starptautiskos žurnālos. Tomēr kopumā sistēma darbojas, un nav sistemātiskas netaisnības.

Citādi tas ir tiesiskums, nav absolūtas tautas suverenitātes, izņemot populistus. Pat ievēlētajiem ne; tiesiskuma valstī mūs visus ierobežo likums, un likumu interpretāciju veic KTK. Tāda ir konstitucionālā kārtība pārstāvības demokrātijās. Un ‘tiesas kontrole’, spēja konstitucionāli izvērtēt parlamenta lēmumus, ir vērtība, kas Eiropas kontinentam ir pievienota no Amerikas konstitūcijas. Jo mēs esam demokrāti, nevis populisti.

– Ja mēs šo lēmumu vērtējam politiski, kurš visvairāk zaudē CCR lēmuma rezultātā un kurš ir lielākais ieguvējs?
– K. Şoșoacă ir zaudējusi, un sabiedrība ir ieguvusi. Risks ir samazinājies, pat kampaņā, jo mums vairs nav jādiskutē par to, vai pogroms vai linčs ir labi vai slikti. Bravo CCR par to, ka regulāri noraidīja arī Mironu Kozmu, vēl vienu demokrātijas apdraudējumu. Diemžēl daudzu politiķu reakcija liecina, ka arī viņi ir necienīgi; mēs ceram, ka viņi tiks izslēgti vēlēšanās, lai gan jājautā, kurš vēl ir pelnījis palikt, kad dzirdam, ko viņi saprot par tiesiskumu pēdējo dienu laikā.

‘