Pēc Francijas prezidenta Tjerī Bretona pēkšņās un niknās atkāpšanās no amata Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Ursula fon der Leiena (Ursula von der Leyen) otrdien iepazīstinās Eiropas Parlamentu ar savu jauno vadības komandu.
Bijušais ES iekšējā tirgus komisārs X atkāpšanās vēstulē apgalvoja, ka fon der Leiena esot pieprasījusi, lai Parīze piedāvā citu kandidātu apmaiņā pret ‘Francijai it kā ietekmīgāku portfeli ‘ ES izpildvarā.
Bretons, kurš ir pašreizējais Francijas komisārs, sacīja, ka šis ‘politiskais kompromiss’ tika veikts ‘personisku iemeslu dēļ, kurus nevienā gadījumā’ fon der Leiena ar viņu tieši neapsprieda.
Pēdējo Eiropas Parlamenta vēlēšanu laikā bijušais Francijas kandidāts atklāti kritizēja fon der Leienas vadību.Viņa apgalvoja, ka tas ir ‘vēl viens pierādījums apšaubāmai Komisijas vadībai’.
Vācu konservatīvās politiķes oponenti ir bieži uzbrukuši viņai par viņas centralizēto vadības stilu, pārraugot Eiropas Savienības izpildvaru.
Attiecībā uz Bretonas vēstules publisko saturu un kritiku par fon der Leienas vadību komisijas preses pārstāve atteicās sniegt komentārus.
Tā kā fon der Leiena cīnās ar ES valstīm par politikas portfeļiem, mēģinot panākt līdzsvaru starp ģeogrāfiskajiem un politiskajiem faktoriem, Bretonas negaidītā atkāpšanās ir pastiprinājusi minējumus.
Slovēnijas iekšpolitiskais strīds par kandidāta izvirzīšanu komisāra amatam jau ir izraisījis procesa aizkavēšanos.
Vēl viens jautājums ir par to, kur komisijā iekļaut Rafaelu Fitto, Itālijas kandidātu no Itālijas galēji labējās partijas ‘Itālijas brāļi’, kuru vada Itālijas premjerministre Džordžija Meloni.
Meloni neatbalstīja fon der Leienu otrajam termiņam Komisijā, tomēr fon der Leienei ir jārēķinās ar iespēju, ka Itālija, līdzīgi kā Ungārija, varētu virzīties vēl vairāk pa labi un vērsties pret ES.
Situāciju vēl vairāk sarežģī fon der Leienas prasība ES dalībvalstīm izvirzīt vienu vīrieti un vienu sievieti komisāra amatam, lai panāktu dzimumu paritāti starp viņas 26 komisāriem.
Komisijas priekšsēdētāja šajā pieprasījumā paredzēja izņēmumus ES valstīm, kuras vēlējās izvirzīt savu pašreizējo Eiropas komisāru, piemēram, Bretoņu, uz vēl vienu termiņu.
Tomēr lielākā daļa ES dalībvalstu nepakļāvās fon der Leienes prasībai un izvirzīja tikai vienu kandidātu komisijas locekļa amatam, turklāt lielākā daļa no viņiem bija vīrieši.
ES līgumos nav juridiskas prasības izvirzīt vienu kandidātu – vīrieti un vienu kandidāti – sievieti.
Pēc negaidītās Bretona atkāpšanās no amata Elizejas pils paziņoja, ka kandidātam tiek izvirzīts aizejošais Francijas ārlietu ministrs Stefans Sežurnē (Stéphane Séjourné).Parīze Bretona vietā nevirzīja sievieti.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Ursula fon der Leiena (Ursula von der Leyen) otrdien Eiropas Parlamentam paziņos par savu jauno vadības komandu, ņemot vērā Francijas prezidenta Tjerī Bretona (Thierry Breton) dusmīgo un pēkšņo atkāpšanos.
Bijusī ES iekšējā tirgus komisāre X atkāpšanās vēstulē apgalvoja, ka fon der Leiena esot pieprasījusi, lai Parīze ierosina citu kandidātu apmaiņā pret ‘Francijai it kā ietekmīgāku portfeli’ ES izpildinstitūcijā.
Šis ‘politiskais kompromiss’, kā apgalvo pašreizējais Francijas komisārs Bretons, tika panākts ‘personisku iemeslu dēļ, kas nekādā gadījumā netika apspriesti tieši ar fon der Leienu.
Pēdējo Eiropas Parlamenta vēlēšanu laikā bijušais Francijas kandidāts atklāti kritizēja fon der Leienas vadību.Viņa apgalvoja, ka tas ir ‘vēl viens pierādījums apšaubāmai vadībai ‘ Komisijā.
Vācijas konservatīvo politiķi oponenti bieži kritizēja par viņas centralizēto pieeju Eiropas Savienības izpildvaras vadībā.
Komisijas preses pārstāve atteicās komentēt Bretonas vēstules publisko saturu un uzbrukumu fon der Leienas vadībai.
Kamēr fon der Leiena cīnās ar ES valstīm par politikas portfeļiem, cenšoties panākt līdzsvaru starp ģeogrāfiskajiem un politiskajiem faktoriem, Bretonas negaidītā atkāpšanās ir pastiprinājusi minējumus.
Slovēnijas iekšpolitiskais strīds par kandidāta izvirzīšanu komisāra amatam jau ir izraisījis procesa aizkavēšanos.
Vēl viens jautājums ir par to, kur komisijā iekļaut Raffaele Fitto, Itālijas kandidātu no Itālijas galēji labējās partijas ‘Itālijas brāļi’, kuru vada Itālijas premjerministre Džordžija Meloni (Giorgia Meloni).
Meloni neatbalstīja fon der Leienu otrajam termiņam Komisijā, tomēr fon der Leienei ir jāņem vērā iespēja, ka Itālija, līdzīgi kā Ungārija, varētu virzīties vēl vairāk pa labi un vērsties pret ES.
Von der Leienas prasība, lai ES dalībvalstis komisāra amatiem izvirza vienu vīrieti un vienu sievieti, cenšoties panākt dzimumu paritāti starp viņas 26 komisāriem, vēl vairāk sarežģī situāciju.
Komisijas priekšsēdētāja šajā prasībā paredzēja izņēmumus ES valstīm, kuras vēlējās izvirzīt savu pašreizējo Eiropas komisāru, piemēram, Bretonu, uz vēl vienu termiņu.
Tomēr lielākā daļa ES dalībvalstu ignorēja fon der Leienas lūgumu un iesniedza tikai vienu kandidatūru komisijas locekļa amatam, turklāt lielākā daļa no tām bija vīrieši.
ES līgumos nav juridiski noteikts, ka ir jānozīmē gan viena vīrieša, gan vienas sievietes kandidatūra.
Pēc negaidītās Bretona atkāpšanās no amata Elizejas pils paziņoja, ka amatā tiek iecelts aizejošais Francijas ārlietu ministrs Stefans Sežurnē.Parīze Bretona vietā neiecēla sievieti.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Ursula fon der Leiena (Ursula von der Leyen) otrdien Eiropas Parlamentam paziņos par savu jauno vadības komandu, ņemot vērā Francijas prezidenta Tjerī Breta (Thierry Breton) dusmīgo un pēkšņo atkāpšanos.
Bijušais ES iekšējā tirgus komisārs X atkāpšanās vēstulē apgalvoja, ka fon der Leiena esot pieprasījusi, lai Parīze piedāvā citu kandidātu apmaiņā pret ‘Francijai it kā ietekmīgāku portfeli ‘ ES izpildvarā.
Bretons, kurš ir pašreizējais Francijas komisārs, sacīja, ka šis ‘politiskais kompromiss’ tika veikts ‘personisku iemeslu dēļ, kurus fon der Leiena ne vienā gadījumā ar viņu tieši neapsprieda’.
Bijušais Francijas kandidāts, kurš nesenajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās publiski kritizēja fon der Leienas vadību, sacīja, ka tas ir ‘vēl viens pierādījums apšaubāmai vadībai’ komisijā.
Vācu konservatīvās politiķes oponenti ir bieži uzbrukuši viņai par viņas centralizēto vadības stilu, pārraugot Eiropas Savienības izpildvaru.
Attiecībā uz Bretonas vēstules publisko saturu un kritiku par fon der Leienas vadību komisijas preses pārstāve atteicās sniegt komentārus.
Kamēr fon der Leiena cīnās ar ES valstīm par politikas portfeļiem, mēģinot panākt līdzsvaru starp ģeogrāfiskajiem un politiskajiem faktoriem, Bretonas negaidītā atkāpšanās ir palielinājusi minējumus.
Slovēnijas iekšpolitiskais strīds par kandidāta izvirzīšanu komisāra amatam jau ir izraisījis procesa aizkavēšanos.
Vēl viens jautājums ir par to, kur komisijā iekļaut Raffaele Fitto, Itālijas kandidātu no Itālijas galēji labējās partijas ‘Itālijas brāļi’, kuru vada Itālijas premjerministre Džordžija Meloni (Giorgia Meloni).
Meloni neatbalstīja fon der Leienu otrajam termiņam Komisijā, tomēr fon der Leienai ir jāapsver risks, ka Itālija, līdzīgi kā Ungārija, var aizvirzīties vēl vairāk pa labi, nostājoties opozīcijā ES.
Von der Leiena vēl vairāk sarežģī situāciju, jo, cenšoties panākt dzimumu līdztiesību starp viņas 26 komisāriem, ES dalībvalstis pieprasa, lai Komisijas locekļiem tiktu izraudzīti viens vīrietis un viena sieviete.
ES valstīm, kuras vēlējās izvirzīt savu pašreizējo Eiropas komisāru, piemēram, Bretonu, uz otro termiņu, Komisijas priekšsēdētāja šim lūgumam piešķīra izņēmumus.
Tomēr lielākā daļa ES dalībvalstu ignorēja fon der Leienas lūgumu un iesniedza tikai vienu kandidatūru komisijas locekļa amatam, turklāt lielākā daļa no tām bija vīrieši.
ES līgumos nav juridiski noteikts, ka ir jānozīmē gan viena vīrieša, gan vienas sievietes kandidatūra.
Pēc negaidītās Bretona atkāpšanās no amata Elizejas pils paziņoja, ka tiek izvirzīta aizejošā Francijas ārlietu ministra Stéphane Séjourné kandidatūra.Parīze Bretona vietā nevirzīja sievieti.
Pēc Francijas prezidenta Tjerī Bretona pēkšņās un niknās atkāpšanās no amata Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Ursula fon der Leiena (Ursula von der Leyen) otrdien iepazīstinās Eiropas Parlamentu ar savu jauno vadības komandu.
Bijušais ES iekšējā tirgus komisārs sacīja, ka fon der Leiena X atkāpšanās vēstulē lūdza Parīzi izvirzīt citu personu apmaiņā pret ‘it kā ietekmīgāku portfeli Francijai’ ES izpildvarā.
Šis ‘politiskais kompromiss ‘, pēc pašreizējā Francijas komisāra Bretona teiktā, tika veikts ‘personisku iemeslu dēļ, kas nekādā gadījumā netika apspriesti tieši ar fon der Leienu.
Pēdējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās bijusī Francijas kandidāte atklāti kritizēja fon der Leienas vadību.Viņa apgalvoja, ka tas ir ‘vēl viens pierādījums apšaubāmai Komisijas vadībai’.
Vācijas konservatīvās politiķes oponenti bieži uzbruka viņai par viņas centralizēto vadības stilu, pārraugot Eiropas Savienības izpildvaru.
Attiecībā uz Bretonas vēstules publisko saturu un kritiku par fon der Leienas vadību komisijas preses pārstāve atteicās sniegt komentārus.
Tā kā fon der Leiena cīnās ar ES valstīm par politikas portfeļiem, mēģinot panākt līdzsvaru starp ģeogrāfiskajiem un politiskajiem faktoriem, Bretonas negaidītā atkāpšanās ir pastiprinājusi minējumus.
Slovēnijas iekšpolitiskais strīds par kandidāta izvirzīšanu komisāra amatam jau ir izraisījis procesa aizkavēšanos.
Vēl viens jautājums ir par to, kur komisijā iekļaut Rafaelu Fitto, Itālijas kandidātu no Itālijas galēji labējās partijas ‘Itālijas brāļi’, kuru vada Itālijas premjerministre Džordžija Meloni.
Meloni neatbalstīja fon der Leienu otrajam termiņam Komisijā, tomēr fon der Leienei ir jārēķinās ar iespēju, ka Itālija, līdzīgi kā Ungārija, varētu virzīties vēl vairāk pa labi un vērsties pret ES.
Von der Leienas prasība, lai ES dalībvalstis komisāra amatiem izvirza vienu vīrieti un vienu sievieti, cenšoties panākt dzimumu paritāti starp viņas 26 komisāriem, vēl vairāk sarežģī situāciju.
ES valstīm, kuras vēlējās izvirzīt savu pašreizējo Eiropas komisāru, piemēram, Bretonu, uz otro termiņu, Komisijas priekšsēdētāja šim lūgumam piešķīra izņēmumus.
Tomēr lielākā daļa ES dalībvalstu ignorēja fon der Leienes prasību un iesniedza tikai vienu kandidatūru komisijas locekļa amatam, un lielākā daļa no tiem bija vīrieši.
ES līgumos nav juridiski noteikts, ka ir jānozīmē vīriešu un sieviešu dzimuma kandidāti.
Pēc negaidītās Bretona atkāpšanās no amata Elizejas pils paziņoja par aizejošā Francijas ārlietu ministra Stéphane Séjourné izvirzīšanu.Zīmīgi, ka Parīze neierosināja sieviešu kandidatūru Bretona pēctecei.
