Svētdien Centrāleiropu piemeklēja plaša mēroga plūdi, un neparasti lielo nokrišņu dēļ upes Polijā, Austrijā un Čehijā pārplūda krastus.
Pēdējās dienās šajā reģionā notikušo nepieredzēti lielo nokrišņu dēļ ir izcēlušies spēcīgi plūdi, kas prasījuši vairāku cilvēku dzīvības un izraisījuši ievērojamus traucējumus gāzes, elektrības un transporta tīklos.
Īpašas bažas rada Čehijas austrumu pilsēta Krnova, kas atrodas pie Polijas robežas, jo saskaņā ar pilsētas mēra vietnieka Miroslava Bināra teikto līdz pat 80 % tās teritorijas ir zem ūdens.
Pilsēta, kas atrodas Opavas un Opavices upju satekas vietā, nosūtīja helikopterus, lai glābtu iesprostotos iedzīvotājus.
Vairāk nekā 120 mērīšanas stacijas visā valstī darbojās augstākajā plūdu trauksmes līmenī, un vairākas no tām ziņoja par plūdu ūdeņu pieaugumu, kāds ir novērots reizi gadsimtā.
Tiek uzskatīts, ka dažviet apstākļi ir sliktāki nekā vēsturisko plūdu laikā 1997. gadā.
Čehijas prezidents Petrs Pāvels lūdza ziedojumus cietušajiem, un Čehijas valdība pirmdien Prāgā plāno tikties, lai apspriestu finansiālās palīdzības sniegšanu cietušajiem.
Čehijas Republikas premjerministrs Petrs Fiala (Petr Fiala) iepriekš aicināja cilvēkus ievērot ārkārtas dienestu norādījumus un pamest savas mājas, norādot, ka daži cilvēki atsakās to darīt.
Sabiedriskās raidorganizācijas CT ēterā viņš sacīja: ‘Šādi rīkojoties, viņi apdraud ne tikai sevi, bet arī tos cilvēkus, kuriem pēc tam būs jāmēģina viņus glābt, kad situācija kļūs dramatiska.’.
Viņš brīdināja: ‘Mums ir jārēķinās, ka sliktākais vēl nav aiz muguras.’.
Dubļu nogruvums atslēdza kalnu ciematu Mala Špa no ārpasaules, liekot tūkstošiem cilvēku pamest savas mājas, jo Opavas pilsētā un citās pierobežas teritorijās netālu no Polijas veselas kopienas iegrima ūdenī.
Aģentūra CTK, atsaucoties uz enerģijas piegādātājiem, ziņoja, ka lietusgāzes bija samīcījušas augsni, kā rezultātā daudzi koki uzkrita uz gaisvadu elektrolīnijām un augstsprieguma līnijām, atstājot bez elektrības vairāk nekā 250 000 Čehijas mājsaimniecību.
‘Dramatiska’ situācija Polijā.
Ārkārtas sanāksmē nelielajā Kladskas pilsētiņā netālu no Čehijas robežas Polijas premjerministrs Donalds Tusks apstiprināja, ka valstī ir pirmais nāves gadījums, ko izraisījuši augstie ūdeņi.
Tusks nosauca apstākļus Polijas dienvidrietumos par ‘dramatiskiem ‘ un ieteica vietējiem iedzīvotājiem ievērot evakuācijas rīkojumus.
Svētdienas pēcpusdienā ūdens līmenis Nīcas Kladskas upē Kladskā bija 6,84 metri, vidēji viens metrs.
Pēc aizsprosta pārrāvuma šajā teritorijā svētdien pilsēta piedzīvoja otro plūdu vilni, ziņu aģentūrai PAP pastāstīja pilsētas mērs Mihals Piško (Michal Piszko).
Mērs arī norādīja, ka ūdens līmenis dažās ielās sasniedzis 1,5 metrus.
Polijas armijas karavīri ar laivām glāba iedzīvotājus no viņu otrā vai trešā stāva mājām.
Saskaņā ar policijas sniegto informāciju bojāgājušais bija vīrietis no tuvējā Krosnovices ciemata, kura māja bija applūdusi.
Uz šo brīdi Tusks ziņoja, ka no Kłodzko rajona evakuēti 1600 cilvēki, un viņš paredzēja, ka šis skaits pieaugs.
Daļās visvairāk cietušo rajonu ir pārtraukta elektroenerģijas un mobilo sakaru tīklu darbība; ir pārtraukta ūdensapgāde, un bija plānots atslēgt gāzi.
Vīne piedzīvo plūdus, jo applūst Lejasaustrija.
Saspringtas ainas bija arī Austrijā, kur Lejasaustrijas federālajā zemē, kas ieskauj Vīni, ugunsdzēsējs gāja bojā, strādājot plūdu nopostītā ēkā.
Pēc svētdienas pēcpusdienā notikušās valsts krīzes grupas sanāksmes kanclers Karls Nehammers paziņoja: ‘Situācija Lejasaustrijā turpina pasliktināties.’.
Strauji paaugstinoties vairāku upju ūdens līmenim, federālajā zemē tika izsludināta katastrofas zona.
Lejasaustrija piedzīvo grūtus un dramatiskus laikus, apgalvo federālās zemes gubernatore Johanna Mikl-Leitnere.
‘Mēs darīsim visu, kas ir mūsu spēkos, lai aizturētu ūdeni un aizsargātu valsti un tās iedzīvotājus,’ viņa turpināja.’Daudziem Lejasaustrijas iedzīvotājiem šīs būs grūtākās stundas viņu dzīvē.’.
Pēc vairāku dienu nepārtraukta lietus arī Austrijas galvaspilsētā bija cietusi Austrijas galvaspilsēta, kur daļēji tika apturēta divu metro līniju darbība.
Vienas dienas laikā ūdens līmenis pie Kenedija tilta Vīnes upē Vīnes rietumos paaugstinājās no 50 centimetriem līdz 2,26 metriem, ziņo ārkārtas situāciju amatpersonas.
Upes krastos ir applūdušas restorānu terases, applūduši velosipēdu un pastaigu celiņi.
Vīnes upe vairākās vietās Penzingas priekšpilsētā uz ziemeļrietumiem no Vīnes izrāva krastus; tika evakuētas mājas, applūda ielas un pazemes autostāvvieta.
Trīs Vīnes rajonos pārtrūka elektrības padeve; elektroenerģijas piegādātājs apliecināja, ka pakalpojums tiks atjaunots pēc iespējas ātrāk.
Dienas gaitā lietus nedaudz mazinājās, un tas deva iespēju pilsētas mēram Mihaēlam Ludvigam nomierināt sabiedrību, sakot: ‘Kopumā situācija ir labi kontrolēta.’.
Ugunsdzēsējiem dažās vietās nācās izmantot gumijas laivas, lai glābtu cilvēkus, kuri naktī bija iesprūduši savās mājās dažās apdzīvotās vietās uz ziemeļiem no Vīnes.
Rumānijas varasiestādes sestdien ziņoja, ka lietusgāzēs valsts austrumu daļā gājuši bojā vismaz pieci cilvēki.
Vairākās valstīs bija haotisks arī dzelzceļa satiksme, par ko liecināja Austrijas dzelzceļa operatora ÖBB pārtrauktā vilcienu kustība uz dienvidiem no Donavas līnijas.
Turklāt starp Poliju un Čehiju vairs netika nodrošināti pārrobežu dzelzceļa pārvadājumi.
