Čehijas premjerministrs Petrs Fiala un viņa Polijas kolēģis Donalds Tusks trešdien, noslēdzoties abu valstu valdību sanāksmei Prāgā, aicināja padarīt stingrāku Eiropas migrācijas politiku, kā ziņo aģentūra AFP, ziņo aģentūra Agerpres.
Abas valstis ir uzņēmušas daudzus ukraiņu bēgļus, taču tās ietekmē arī migrācijas spiediens, ko, iespējams, organizē Krievija un Baltkrievija.Čehija un Polija pieprasa labāku ES ārējo robežu aizsardzību, kritizējot iekšējo robežu atjaunošanu, kā tas redzams Vācijā.Tomēr abu augsto amatpersonu publiskajos paziņojumos Vācija netika pieminēta.
‘Mums ir jāpārliecina mūsu pārējie ES partneri, un mēs to darīsim, ka ES pienākums ir aizsargāt ārējās robežas un samazināt nelegālo imigrāciju, nevis veidot iekšējās robežas un meklēt mehānismus nelegālo migrantu grupu pārvietošanai pa Eiropu,’ kopīgā preses konferencē ar Čehijas kolēģi sacīja premjerministrs Donalds Tusks.
Premjerministrs Petr Fiala pauda atbalstu ‘stingrākai un citādai ES migrācijas pakta versijai’, kura stāšanās spēkā ir paredzēta tikai 2026. gadā.
Fiala aicināja pastiprināt sadarbību ar trešām valstīm, lai ‘atrisinātu lielāko daļu problēmu, pirms tās sasniedz ES teritoriju’, stiprināt repatriācijas politiku, kas ‘pašlaik ir neefektīva’, un pastiprināt cīņu pret cilvēku tirgotājiem un nelegālās imigrācijas organizētājiem.
Runājot par situāciju pie ES austrumu robežas, konkrēti starp Poliju un Baltkrieviju, Donalds Tusks norādīja, ka to sargā tūkstošiem Polijas karavīru un policistu, kuri ‘cīnās pret Lukašenko režīma spiedienu’. ‘Tas vairāk atgādina kara ainavu nekā normālu robežpolitiku.Pie šīs robežas katru dienu dzirdama apšaude,’ viņš uzstāja.
Maijā Polija paziņoja, ka šīs robežas nostiprināšanai tā iztērēs vairāk nekā 2,3 miljardus eiro.Premjerministrs Donalds Tusks, bijušais Eiropadomes priekšsēdētājs, paziņoja, ka sestdien iepazīstinās ar savas valsts migrācijas stratēģiju, kas kalpos arī kā ‘priekšlikums visai ES’.
Polijas valdības vadītājs paziņoja, ka Varšava un Prāga pieprasīs ‘ļoti nopietnas politiskas debates par migrāciju’ Briselē, kas notiks ‘nākamās Eiropadomes sanāksmes laikā’ oktobra vidū.
Respektīvi nepiekrītot visiem aspektiem, es uzskatu, ka ir svarīgi ne tikai aizsargāt ārējās robežas, bet arī atrast līdzsvaru un humānu pieeju bēgļu jautājumam. Vai varbūt varētu ierosināt stratēģijas, kas ietver gan drošību, gan cilvēcību?
Respektējot atšķirīgos viedokļus, jāatzīst, ka gan drošības, gan cilvēcības aspekts ir būtisks migrācijas jautājumā. Tomēr es uzskatu, ka prioritāte ir jādod tieši ārējo robežu aizsardzībai, lai kontrolētu nelegālo imigrāciju un saglabātu kārtību. Varētu piekrist, ka svarīgi meklēt līdzsvaru, bet pirmkārt ir jānodrošina drošība un aizsardzība, lai pēc tam varētu koncentrēties uz cilvēciskiem aspektiem un bēgļu integrāciju. Lai sasniegtu šos mērķus, ir jāizstrādā stratēģijas, kas vienlaikus nodrošina gan drošību, gan cilvēcīgu attieksmi pret bēgļiem.