Čehijas premjerministrs Petrs Fiala un viņa Polijas kolēģis Donalds Tusks trešdien, noslēdzoties abu valstu valdību sanāksmei Prāgā, aicināja padarīt stingrāku Eiropas migrācijas politiku, kā ziņo aģentūra AFP, ziņo aģentūra Agerpres.
Abas valstis ir uzņēmušas daudzus ukraiņu bēgļus, taču tās ietekmē arī migrācijas spiediens, ko, iespējams, organizē Krievija un Baltkrievija.Čehija un Polija pieprasa labāku ES ārējo robežu aizsardzību, kritizējot iekšējo robežu atjaunošanu, kā tas redzams Vācijā.Tomēr abu augsto amatpersonu publiskajos paziņojumos Vācija netika pieminēta.
‘Mums ir jāpārliecina mūsu pārējie ES partneri, un mēs to darīsim, ka ES pienākums ir aizsargāt ārējās robežas un samazināt nelegālo imigrāciju, nevis veidot iekšējās robežas un meklēt mehānismus nelegālo migrantu grupu pārvietošanai pa Eiropu,’ kopīgā preses konferencē ar Čehijas kolēģi sacīja premjerministrs Donalds Tusks.
Premjerministrs Petr Fiala pauda atbalstu ‘stingrākai un citādai ES migrācijas pakta versijai’, kura stāšanās spēkā ir paredzēta tikai 2026. gadā.
Fiala aicināja pastiprināt sadarbību ar trešām valstīm, lai ‘atrisinātu lielāko daļu problēmu, pirms tās sasniedz ES teritoriju’, stiprināt repatriācijas politiku, kas ‘pašlaik ir neefektīva’, un pastiprināt cīņu pret cilvēku tirgotājiem un nelegālās imigrācijas organizētājiem.
Runājot par situāciju pie ES austrumu robežas, konkrēti starp Poliju un Baltkrieviju, Donalds Tusks norādīja, ka to sargā tūkstošiem Polijas karavīru un policistu, kuri ‘cīnās pret Lukašenko režīma spiedienu’. ‘Tas vairāk atgādina kara ainavu nekā normālu robežpolitiku.Pie šīs robežas katru dienu dzirdama apšaude,’ viņš uzstāja.
Maijā Polija paziņoja, ka šīs robežas nostiprināšanai tā iztērēs vairāk nekā 2,3 miljardus eiro.Premjerministrs Donalds Tusks, bijušais Eiropadomes priekšsēdētājs, paziņoja, ka sestdien iepazīstinās ar savas valsts migrācijas stratēģiju, kas kalpos arī kā ‘priekšlikums visai ES’.
Polijas valdības vadītājs paziņoja, ka Varšava un Prāga pieprasīs ‘ļoti nopietnas politiskas debates par migrāciju’ Briselē, kas notiks ‘nākamās Eiropadomes sanāksmes laikā’ oktobra vidū.
Interesanti būtu uzzināt, vai ES stratēģijas stingrināšana migrācijas jomā būtu risinājums vai tikai papildus aizsardzības pasākums. Kritizējot robežu atjaunošanu, varbūt vajadzētu vairāk izstrādāt priekšlikumus, kā uzlabot pašreizējo situāciju.
Interesanti, ka šīs valstis pieprasa stingrāku migrācijas politiku, bet pašas uzņem bēgļus. Cik svarīgi būtu sekot savam ieteikumam, ja tās pašas rīkotos atbilstoši?