Čehijas premjerministrs Petrs Fiala un viņa Polijas kolēģis Donalds Tusks trešdien, noslēdzoties abu valstu valdību sanāksmei Prāgā, aicināja padarīt stingrāku Eiropas migrācijas politiku, kā ziņo aģentūra AFP, ziņo aģentūra Agerpres.
Abas valstis ir uzņēmušas daudzus ukraiņu bēgļus, taču tās ietekmē arī migrācijas spiediens, ko, iespējams, organizē Krievija un Baltkrievija.Čehija un Polija pieprasa labāku ES ārējo robežu aizsardzību, kritizējot iekšējo robežu atjaunošanu, kā tas redzams Vācijā.Tomēr abu augsto amatpersonu publiskajos paziņojumos Vācija netika pieminēta.
‘Mums ir jāpārliecina mūsu pārējie ES partneri, un mēs to darīsim, ka ES pienākums ir aizsargāt ārējās robežas un samazināt nelegālo imigrāciju, nevis veidot iekšējās robežas un meklēt mehānismus nelegālo migrantu grupu pārvietošanai pa Eiropu,’ kopīgā preses konferencē ar Čehijas kolēģi sacīja premjerministrs Donalds Tusks.
Premjerministrs Petr Fiala pauda atbalstu ‘stingrākai un citādai ES migrācijas pakta versijai’, kura stāšanās spēkā ir paredzēta tikai 2026. gadā.
Fiala aicināja pastiprināt sadarbību ar trešām valstīm, lai ‘atrisinātu lielāko daļu problēmu, pirms tās sasniedz ES teritoriju’, stiprināt repatriācijas politiku, kas ‘pašlaik ir neefektīva’, un pastiprināt cīņu pret cilvēku tirgotājiem un nelegālās imigrācijas organizētājiem.
Runājot par situāciju pie ES austrumu robežas, konkrēti starp Poliju un Baltkrieviju, Donalds Tusks norādīja, ka to sargā tūkstošiem Polijas karavīru un policistu, kuri ‘cīnās pret Lukašenko režīma spiedienu’. ‘Tas vairāk atgādina kara ainavu nekā normālu robežpolitiku.Pie šīs robežas katru dienu dzirdama apšaude,’ viņš uzstāja.
Maijā Polija paziņoja, ka šīs robežas nostiprināšanai tā iztērēs vairāk nekā 2,3 miljardus eiro.Premjerministrs Donalds Tusks, bijušais Eiropadomes priekšsēdētājs, paziņoja, ka sestdien iepazīstinās ar savas valsts migrācijas stratēģiju, kas kalpos arī kā ‘priekšlikums visai ES’.
Polijas valdības vadītājs paziņoja, ka Varšava un Prāga pieprasīs ‘ļoti nopietnas politiskas debates par migrāciju’ Briselē, kas notiks ‘nākamās Eiropadomes sanāksmes laikā’ oktobra vidū.
Es saprotu, ka Čehija un Polija pauž bažas par migrācijas spiedienu un vēlas stiprināt ES ārējās robežas aizsardzību. Bet vai nav jāpievērš lielāka uzmanība humānajai pusei – kā mēs varam efektīvi sniegt palīdzību bēgļiem un risināt šo sarežģīto jautājumu humanitārā veidā? Varbūt ir laiks apsvērt risinājumus, kas ietver gan drošības aspektu, gan cilvēku cieņas ievērošanu.
Respektējot premjerministra Fiala un Tuskas viedokli par stiprāku ES migrācijas politiku, es tomēr jānorāda, ka viņu kritika pret iekšējo robežu atjaunošanu Vācijā var nebūt pilnībā pamatota. Vai jebkuru alternatīvu pieņemtajai politikai viņi varētu piedāvāt, lai risinātu migrācijas problēmas? Varbūt sadarbība ar Vāciju varētu būt konstruktīvāka nekā tikai kritizēt pašreizējo situāciju.