Eitan Halley izvairījās no Hamas uzbrukuma Nova festivālam, taču ne bez zaudējumiem

Lētās biļetes uz Nova festivālu pagājušajā rudenī bija viens no iemesliem, kāpēc Eitans Hallijs un viņa draugi bija sajūsmā par šo festivālu.

‘Mums visiem patika iet uz ballītēm, tāpēc tas šķita ideāli piemērots pasākums tieši pirms mācību gada sākuma.Mums tiešām nebija daudz naudas,’ teica 28 gadus vecais Hallijs.’Tiklīdz iznāca Nova biļetes, tās bija ļoti lētas.’.

Daļa no festivāla burvības bija tā, ka Hallijs un viņa draugi iepriekš nezināja precīzu tā norises vietu, bet viņi tomēr plānoja doties uz festivālu dažas dienas agrāk, lai sagādātu krājumus, braucot uz dienvidiem, uz netālu esošo kibucu Be’er Šiva.

‘Katru gadu vai divus jūs redzat, kā virs galvas sprāgst raķetes, un katru gadu jūs dzirdat sirēnas, un jums šķiet, ka jums ir ļoti stabila armija un valdība, un tad notiek šādi notikumi,’ atcerējās Haleja.’Es atceros, kā braucu, skatījos pa logu un redzēju Gazu, un vienkārši domāju par savu dienesta laiku armijā un par to, kā es sargāju tikai pāris kilometru attālumā no vietas, kur es šobrīd atrodos.’.

Grupa bija sajūsmā, kad tika atklāta Nova festivāla norises vieta.Viņi ieradās, uzcēla teltis un sāka labi pavadīt laiku.Tur grieza transa dīdžeji, daudz cilvēku dzēra, dejoja un lietoja narkotikas, un ballīte turpinājās līdz rīta gaismai.

Tomēr dejas un labs laiks drīz vien nomainījās pret teroru un vardarbību.

7. oktobra sākumā Hamas kaujinieki 60 dažādās vietās pārkāpa Gazas robežas žogu.Izraēla apgalvo, ka vairāk nekā 251 cilvēks tika sagūstīts kā ķīlnieks un ka Hamas uzbrukumā tika nogalināti aptuveni 1200 cilvēku.

Pēc Hamas pārvaldītā anklāva Veselības ministrijas datiem, uzbrukums izraisītu Izraēlas militāro reakciju, kas Gazā izraisījusi humanitāro katastrofu, kurā līdz šim gājuši bojā vairāk nekā 41 000 palestīniešu.Izraēlas gaisa uzlidojumi Gazā joprojām turpinās.

Raķešu apšaudes gaismas bija pirmā pazīme, kas liecināja par to, ka kaut kas nav kārtībā Nova festivāla apmeklētājiem.

‘Gribu jums atgādināt, ka iepriekšējos karos es biju Gazas pierobežā, tāpēc esmu redzējis, kā raķetes lido virs manas galvas, bet nekad neesmu redzējis, ka tās lido tik lielā daudzumā,’ sacīja Hallijs, skatoties uz augšu, lai redzētu lielāko raķešu skaitu, kādu viņš jebkad savā mūžā ir redzējis.

Pēc sprinta atpakaļ uz savu transportlīdzekli grupa devās uz festivāla ieeju, no kuras sākotnēji bija iebraukuši, tikai pēc tam nonāca sastrēgumā.

‘Visus pārņēma panika, virs mums sprāga raķetes, un mums nebija ne jausmas, vai esam drošībā vai nē – mēs tikai zinājām, ka mums no turienes ir jāizkļūst.Pēkšņi kāds puisis iesaucās: ‘Tur ir vēl viena ieeja,’ tāpēc brīdī, kad viņš to pateica, mēs apgriezām savu mašīnu un sākām braukt pretējā virzienā.’.

Kad viņi sasniedza galveno ceļu, daudzi pagriezās pa kreisi uz Telavivu, bet grupa pagriezās pa labi, lai atgrieztos Be’er Šivā, kur viņi bija uzturējušies pēdējās dienās.

‘Visi, kas nogriezās pa kreisi, sastapās ar teroristiem, un daudzi no viņiem tika nogalināti,’ atzīmēja Hallijs.

Raķetēm svilpojot virs galvas, grupa brauca dažas minūtes, līdz pabrauca garām nelielam, improvizētam ceļmalas patvērumam, kas bija paredzēts, lai pasargātu civiliedzīvotājus, kas raķešu uzbrukumu laikā pieķerti braucošos; tam nebija durvju, kas aizvērtos, tikai siena, kas bloķēja ieeju no lidojošām atlūzām.

Pēc tam, kad grupa apstājās, viņi ieskrēja iekšā un atklāja, ka patversme jau ir pārpildīta, cilvēki, tostarp Heršs Goldbergs-Polins un Aners Šapira, spiežas iekšā, līdz trīs cilvēki pameta patversmi un apgalvoja, ka viņus nošāvuši teroristi.

‘Mana sirds pārtrūka, un tad es sapratu, ka notiks kaut kas briesmīgs,’ atcerējās Haleja.’Pēc dažām sekundēm mēs dzirdējām, kā piebrauca automašīnas, un daži cilvēki izlēca ārā un sāka kliegt arābu valodā un šaut uz ieeju.’.

Visi patversmē esošie, pēc Hallija teiktā, centās izsaukt palīdzību, tostarp armiju un policiju, taču, lai ar ko viņi runāja, viņiem neizdevās panākt, lai kāds nāktu palīgā.

‘Mēs nesaņemam nekādu atbildi, kad runāju ar viņiem par to, ka viņi uz mums šauj un mēģina mūs nolaupīt vai nogalināt,’ sacīja Hallijs.

Pēc tam viņš zaudēja kontroli pār savu tālruni un saprata, ka teroristi met granātas uz patversmi.

Iepriekš ieejot kopā ar Goldbergu-Polinu, Šapira ķērās pie darba, paņemot no grīdas kaujas granātas un atkārtoti izlaižot tās caur patversmes ieeju.

‘Viņš bija apņēmības pilns.Viņš zināja, ka viņam priekšā ir uzdevums, un viss, ko viņš vēlējās, bija palikt tur.Viņš negrasījās bēgt vai slēpties, viņš vienkārši gribēja cīnīties un izdzīvot,’ atzīmēja Hallijs.

‘Vienā brīdī notika patiešām liels sprādziens, un es atlidoju atpakaļ.Kāds uz mani uzlidoja, un, kad es beidzot piecēlos, atceros, ka Aners vairs nestāv.Viņš nebija kopā ar mums.Hērš zaudēja roku, šķiet, līdz pat elkonim, – sacīja Hallijs.Granātas turpināja mesties, un Šapira noķēra un atvairīja apmēram astoņas no tām.

Uzbrucēji turpināja mest granātas, un Hallijs apgalvo, ka viņš uzņēmies atbildēt ar uguni, līdz viņi iemeta uzreiz divas, no kurām viena eksplodēja, nokaujot viņu bezsamaņā.Galu galā viņš pamodās un ieraudzīja uzbrucēju maskā, ar AK-47 un pārsēju ar Hamas simboliku.

‘Šķita, ka viņi ir uzvarējuši, jo caur masku varēja redzēt viņa muti.Uz īsu brīdi man izdevās noturēt acis vaļā, pirms es atkal zaudēju samaņu,’ atcerējās Hallijs.

Uzbrucēji sāka sagrābt ķīlniekus, tostarp Goldbergu-Polinu, izraēlieti un amerikāni, kurš bija viens no sešiem ķīlniekiem, kas tika nogalināti septembrī, īsi pirms Izraēlas spēki viņus atrada.Goldberga-Polina līķis tika atrasts tunelī zem Gazas dienvidu pilsētas Rafas.

Hallijs bija izdzīvojis pēc granātas sprādziena patversmē.

‘Viņi pārbaudīja, vai es joprojām esmu dzīvs.Es nezinu, kā es to atceros, jo es biju ārā.Es biju simtprocentīgi ārā.Atceros, ka mēģināju atvērt acis, lai redzētu, kas notiek, un es vienkārši nevarēju, un viņi vienkārši mani palaida garām,’ viņš teica.

Kad Hallijs pamodās, uzbrucēji jau bija pametuši patversmi pēc tam, kad bija apšaudījuši ar lodēm atlikušos līķus.

‘Es sapratu, ka sēžu līķu kaudzē, un, manuprāt, mēs bijām septiņi izdzīvojušie.Vēl divi vai trīs cilvēki bija smagi ievainoti.Viņi centās būt pēc iespējas klusāki, jo zināja, ka teroristi var vienkārši ienākt un mest vēl vienu granātu, un mēs neko nevarēsim izdarīt.Tas mani vēl joprojām vajā līdz pat šai dienai,’ Haleja piebilda.’Viņi vairs nevarēja būt klusi, un viņi sāka kliegt, jo viņiem bija šautenes brūces vai granātas šrapneļi.Kādā brīdī viņi vienkārši pārstāja kliegt, un es esmu gandrīz pārliecināts, ka viņi tajā brīdī vai kādu brīdi pēc tam nomira.No tā brīža mēs tur atradāmies vēl sešas stundas.’.

Festivāla apmeklētāja tēvs, kurš no patversmes iekšpuses saņēma trakulīgu dēla zvanu pa telefonu, beidzot atrada Halliju un pārējos; paņēmis pistoli, viņš devās uz notikuma vietu.

Pēc tam, kad viņam izdevās lūgt militāro palīdzību, Halliju beidzot iesēdināja džipā un aizveda Be’er Šiva virzienā.

‘Es pat nezinu, cik daudz automašīnu es redzēju ceļa malā, bet daudzas no tām izskatījās vienkārši nošautas, un daudzās mašīnās bija pasažieri, kas bija redzami miruši,’ atcerējās Hallijs.

No vairāk nekā 3000 Nova mūzikas festivāla apmeklētāju 364 tika nogalināti, 44 tika sagūstīti un aizvesti atpakaļ uz Gazu kā ķīlnieki, vēl simtiem tika ievainoti, tūkstošiem vēl joprojām saņem psiholoģisko palīdzību, un daži pat ir izdarījuši pašnāvību.

Haleja ir viena no izdzīvojušajiem, kurai joprojām ir psiholoģiskas un fiziskas rētas.

Viņš teica: ‘Tas ir ļoti, ļoti grūti.Dienas vidū es varu raudāt bez iemesla.’.

‘Es joprojām jūtu reiboni, sliktu dūšu un zaudēju līdzsvaru, jo man ir bojāti bungādiņi.Mana dzirde ir bojāta.Acīmredzot tagad ir daudz grūtāk gulēt.’ ‘Man joprojām ir šrapneļi lielākajā ķermeņa daļā.Dažkārt es joprojām jūtu, kā mana āda deg.’ ‘Man joprojām ir galvassāpes no sprādzieniem un, manuprāt, no apstāšanās.’.

Atceroties uzbrukumu, Hallijs teica, ka cenšas no tā izvairīties.

Viņš paziņoja: ‘Es ceru, ka kādu dienu es atkal varēsēšu doties uz ballītēm, dejot un izklaidēties tā, kā agrāk.Kopš 7. oktobra neesmu klausījies trance mūziku, un arī šodien neesmu īsti gatavs to klausīties.’.

Hallijs ir viens no vairākiem festivāla apmeklētājiem, kas stāsta savus izdzīvošanas stāstus See It Now Studios dokumentālajā filmā ‘Mēs atkal dejosim’ (‘We Will Dance Again’).Lejuplādējiet to tagad Paramount+.

Jaunieša ar autismu odiseja caur mūziku.

Seriāla ‘Matloks’ zvaigzne Ketija Batesa.

Iedzīvotājiem būtu jāapzinās ‘milzīgais daudzums dezinformācijas’, kas saistīta ar vēlēšanām, uzskata senators.Mark Kelly.