Valdība šonedēļ nāca klajā ar plašu pasākumu kopumu, kura mērķis ir konsolidēt valsts finanses un kurā iekļautas vairākas izmaiņas nodokļos un nodevās.Papildus PVN palielinājumam un vecāku pensiju un bērnu pabalstu korekcijām par 30 eiro palielināta arī gada vinjetes cena.
Strīdīgi vērtētais finanšu darījumu nodoklis
Viens no visvairāk apspriestajiem jauninājumiem ir finanšu darījumu nodokļa ieviešana, kas attieksies ne tikai uz juridiskām personām, bet arī uz fiziskām personām, kas veic uzņēmējdarbību.Lai gan sākotnējais priekšlikums paredzēja 0,35 % likmi un maksimālo maksimālo robežu 30 euro, likuma galīgajā redakcijā tika noteikts lielāks slogs – 0,40 % un maksimālais apjoms 40 euro.Attiecībā uz līdzekļu izņemšanu likme tika pat paaugstināta no sākotnēji plānotajiem 0,7 % līdz 0,8 %.Ar šo pasākumu valdība plāno valsts kasē iegūt līdz 700 miljoniem eiro.
Nelabvēlīga ietekme uz algām
Lai gan var šķist, ka šis nodoklis galvenokārt ietekmēs uzņēmumus, ietekmi izjutīs arī darbinieki.Pēc nodokļu eksperta Jozefa Mihāla (Jozef Mihál) domām, šis nodoklis netieši ietekmēs arī vienkāršo iedzīvotāju atalgojumu.
Mihál sociālajos plašsaziņas līdzekļos skaidroja, ka nodoklis attieksies uz lielāko daļu finanšu darījumu, tostarp algas pārskaitīšanu no darba devēja konta uz darbinieka kontu.’Ja jūsu darba devējs jums izmaksā neto algu 1200 eiro apmērā, jūs par šo darījumu valstij maksāsiet 4,80 eiro nodokli,’ viņš sacīja.
Līdzīgi ir arī ar citiem atskaitījumiem no algas, piemēram, aizdevumu atmaksām vai uzkrājumiem.Katrs šāds pārskaitījums tiks aplikts ar jaunu nodokli, kas nozīmē papildu izmaksas darba devējam.Mihāls min piemēru, ka, ja darba devējs ietur 300 eiro uzkrājumiem vai aizdevumam, viņš papildus samaksās 1,20 eiro nodokli.Kopumā darba devējs var samaksāt līdz pat 6 eiro tikai šajā jaunajā nodoklī no parastās algas un ieturējumiem.
Tādējādi šīs izmaiņas skars ne tikai uzņēmējus, bet var negatīvi ietekmēt arī pašu darba ņēmēju algas izmaksas.
