HELSINKI (AP) – Kā sestdien pavēstīja Igaunijas amatpersonas, NATO dalībvalstis Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija plāno pieteikties Eiropas Savienības finansējumam, lai uzbūvētu bunkuru, barjeru, apgādes ceļu un militāro noliktavu tīklu gar savām robežām ar Baltkrieviju un Krieviju.
Janvārī trīs Baltijas valstis pirmo reizi paziņoja par savu nodomu izveidot ‘Baltijas aizsardzības līniju’.’ Līdzīgu projektu, kas pazīstams kā ‘Austrumu vairogs’, maijā paziņoja Polija, lai nostiprinātu savas robežas ar Baltkrieviju un Krievijas eksklavu Kaļiņingradu.
Saskaņā ar Igaunijas aizsardzības ministra Hanno Pevkura (Hanno Pevkur) paziņojumu ‘nepieciešamība pēc (Baltijas) aizsardzības līnijas izriet no drošības situācijas un atbalsta NATO jauno priekšējās aizsardzības koncepciju’.’ Viņš arī sacīja, ka ‘mūsu darbību koordinēšana ar Poliju ir ārkārtīgi svarīga.’.
Viņš paziņoja: ‘Mēs skaidri redzam, ka Eiropas Savienība varētu arī finansiāli atbalstīt šo projektu, jo tas vienlaikus stiprina Eiropas Savienības drošību un tās robežu militāro aizsardzību.’.
Piektdien Daugavpils pilsētā Latvijas dienvidaustrumos četru Eiropas valstu, kas veido NATO austrumu flangu, aizsardzības ministri tikās, lai runātu par projekta finansējumu.
Kopīgā paziņojumā Igaunija, Latvija, Lietuva, Lietuva un Polija norādīja, ka ‘Krievijas karš pret Ukrainu ir pierādījis, ka fizisku šķēršļu radīšana atklātā teritorijā bez dabiska aizsardzības seguma ir vissvarīgākais pat tehnoloģiski attīstītā karadarbībā’, tomēr tās nepaskaidroja, cik lielu finansiālo palīdzību projektam tās lūgs no Briseles.
Ministri paziņoja, ka aizsardzības stiprināšana pie robežas ar Baltkrieviju un Krieviju un pieaugošie draudi no ārpasaules pie Polijas un Baltijas valstu robežas ‘joprojām ir augsta prioritāte, kas veicina mūsu apņemšanos aizsargāt katru centimetru (NATO) teritorijas’.’.
Aizsardzības ministrija paziņoja, ka robežapsardzības līnijas būvniecību Igaunijā, kas ir mazākā no četrām valstīm ar 1,3 miljoniem iedzīvotāju, plānots sākt trīs posmos 2025. gadā.
Saskaņā ar Tallinas amatpersonu teikto, Igaunija tuvākajos gados uz 333 kilometrus (207 jūdzes) garās robežas ar Krieviju izbūvēs līdz 600 bunkuriem, kuru izmaksas tiek lēstas 60 miljonu eiro (67 miljonu ASV dolāru) apmērā, paziņoja Tallinas amatpersonas šā gada sākumā.Projekts, visticamāk, sastapsies ar grūtībām un kavēšanos, jo bunkuri būs jābūvē uz privātas zemes.
Baltijas jūras piekrastes aizsardzības līnijā nav iekļauta Baltijas jūras un Polijas kopīgā Baltijas jūras piekrastes aizsardzība starp četrām valstīm.Saskaņā ar Igaunijas aizsardzības amatpersonu teikto, miera laikā pierobežas nocietinājumos netiks izvietoti prettanku ieroči, dzeloņstieples, mīnas vai citas līdzīgas ierīces.
HELSINKI (AP) – Kā sestdien pavēstīja Igaunijas amatpersonas, NATO dalībvalstis Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija plāno pieteikties Eiropas Savienības finansējumam, lai uzbūvētu bunkuru, barjeru, apgādes ceļu un militāro noliktavu tīklu gar savām robežām ar Baltkrieviju un Krieviju.
Janvārī trīs Baltijas valstis pirmo reizi paziņoja par savu nodomu izveidot ‘Baltijas aizsardzības līniju’.’ Līdzīgu projektu, kas pazīstams kā ‘Austrumu vairogs’, Polija paziņoja maijā, lai nostiprinātu savas robežas ar Baltkrieviju un Krievijas eksklavu Kaļiņingradu.
Saskaņā ar Igaunijas aizsardzības ministra Hanno Pevkura (Hanno Pevkur) paziņojumu ‘nepieciešamība pēc (Baltijas) aizsardzības līnijas izriet no drošības situācijas un atbalsta NATO jauno priekšējās aizsardzības koncepciju.’ Viņš arī sacīja, ka ‘mūsu darbību koordinēšana ar Poliju ir ārkārtīgi svarīga.’.
Viņš paziņoja: ‘Mēs skaidri redzam, ka Eiropas Savienība varētu arī finansiāli atbalstīt šo projektu, jo tas vienlaikus stiprina Eiropas Savienības drošību un tās robežu militāro aizsardzību.’.
Piektdien Latvijas dienvidaustrumu pilsētā Daugavpilī četru Eiropas valstu, kas veido NATO austrumu flangu, aizsardzības ministri tikās, lai runātu par projekta finansējumu.
Kopīgā paziņojumā Igaunija, Latvija, Lietuva, Lietuva un Polija norādīja, ka ‘Krievijas karš pret Ukrainu ir pierādījis, ka fizisku šķēršļu radīšana atklātā teritorijā bez dabiska aizsardzības seguma ir vissvarīgākā pat tehnoloģiski attīstītajā karadarbībā’, lai gan viņi nepateica, cik lielu finansiālo palīdzību projektam viņi lūgs no Briseles.
Ministri paziņoja, ka aizsardzības stiprināšana pie robežas ar Baltkrieviju un Krieviju un pieaugošie draudi no ārpasaules pie Polijas un Baltijas jūras robežas ‘joprojām ir augsta prioritāte, kas veicina mūsu apņemšanos aizsargāt katru (NATO) teritorijas centimetru’.’.
Aizsardzības ministrija paziņoja, ka robežapsardzības līnijas būvniecību Igaunijā, kas ir mazākā no četrām valstīm ar 1,3 miljoniem iedzīvotāju, plānots sākt trīs posmos 2025. gadā.
Saskaņā ar Tallinas amatpersonu teikto, Igaunija tuvākajos gados uz 333 kilometrus (207 jūdzes) garās robežas ar Krieviju uzbūvēs līdz 600 bunkuriem, kuru aptuvenās izmaksas ir 60 miljoni eiro (67 miljoni ASV dolāru), kā šogad paziņoja Tallinas amatpersonas.Projekts, visticamāk, saskarsies ar grūtībām un kavēšanos, jo bunkurus būs jābūvē uz privātas zemes.
Baltijas jūras piekrastes aizsardzības līnijā nav iekļauta Baltijas jūras un Polijas aizsardzības līnija, kas ir kopīga Baltijas jūras piekrastes aizsardzība starp četrām valstīm.Saskaņā ar Igaunijas aizsardzības amatpersonu teikto, miera laikā pierobežas nocietinājumos netiks izvietoti prettanku ieroči, dzeloņstieples, mīnas vai citas līdzīgas ierīces.
