HARARE, Zimbabve (AP) – Āfrikas dienvidu valstīs valdot smagam sausumam, Zimbabve un Namībija ir paziņojušas par plāniem nokaut simtiem savvaļas ziloņu un citu dzīvnieku, lai pabarotu izsalkušos iedzīvotājus.
Zimbabve pirmdien paziņoja, ka tā atļaus nokaut 200 ziloņu, lai to gaļu izdalītu trūcīgām kopienām.Tikmēr Namībijā saskaņā ar plānu, kas tika atklāts pirms trim nedēļām, tiek nogalināti vairāk nekā 700 savvaļas dzīvnieku, tostarp 83 ziloņi.
Zimbabves Nacionālo parku un savvaļas dzīvnieku pārvaldes preses pārstāvis Tinashe Farawo (Tinashe Farawo) sacīja, ka trūcīgajās kopienās tiks izsniegtas atļaujas ziloņu medībām un ka pārvalde arī nošaus daļu no kopējā piešķirtā 200 dzīvnieku skaita.
‘Mēs sāksim izkaušanu, tiklīdz būsim pabeiguši izsniegt atļaujas,’ sacīja Farawo.
Ziloņi tiks izņemti no apgabala, kur to populācija ir kļuvusi nepastāvīga, sacīja Farawo.Medības notiks tādās teritorijās kā Hvanges nacionālais parks valsts sausajos rietumos, kur pieaug cilvēku un savvaļas dzīvnieku konkurence par pārtiku un ūdeni, jo, paaugstinoties temperatūrai, resursi kļūst arvien ierobežotāki.
Saskaņā ar parku amatpersonu teikto, kopējā valsts ziloņu populācija, kas ir aptuveni 100 000, ir divreiz lielāka nekā valsts nacionālajos parkos pieejamais skaits.Hvangē ir vairāk nekā 45 000 ziloņu, bet pašlaik tas var uzturēt tikai 15 000 ziloņu, apgalvo Farawo.
El Nino laikapstākļu parādība ir pasliktinājusi situāciju; decembrī parku aģentūra ziņoja, ka vairāk nekā 100 ziloņu ir gājuši bojā no sausuma.Farawo sacīja, ka, tuvojoties gada karstākajam laikam, tuvākajās nedēļās no bada un slāpēm var iet bojā vēl vairāk dzīvnieku.
Zimbabves vides ministre Sithembiso Nyoni pagājušajā nedēļā paziņoja parlamentam, ka viņa ir devusi piekrišanu dzīvnieku izkaušanas programmai.
‘Zimbabvē patiešām ir vairāk ziloņu, nekā mums nepieciešams, vairāk ziloņu, nekā mūsu mežsaimniecība var uzņemt,’ teica Nyoni.
Viņa sacīja, ka valdība gatavojas ‘rīkoties līdzīgi kā Namībija, lai mēs varētu nokaut ziloņus un mobilizēt sievietes, lai tās izžāvētu gaļu, iepakotu to un nodrošinātu, ka tā nonāk pie dažām kopienām, kurām nepieciešams proteīns’.
Pagājušajā mēnesī Namībijas valdība apstiprināja 723 dzīvnieku, tostarp 83 ziloņu, 30 hipposu, 60 bifeļu, 50 impalu, 300 zebru un 100 elandu, izkaušanu.
Dzīvnieki tiks ņemti no pieciem Namībijas nacionālajiem parkiem, kur pastāv konflikti starp cilvēkiem un savvaļas dzīvniekiem, un ir plānots samazināt ziloņu skaitu.
‘Šis ir spilgts piemērs tam, ka medījamo dzīvnieku saglabāšana ir patiešām izdevīga,’ sacīja vides departamenta pārstāvis Romeo Muyunda.’Tas ir arī nepieciešams un atbilst mūsu konstitucionālajām pilnvarām, kur mūsu dabas resursi tiek izmantoti Namībijas iedzīvotāju labā.’.
Botsvānā, kas atrodas starp Namībiju un Zimbabvi, ir lielākā ziloņu populācija pasaulē ar 130 000 ziloņu, tomēr atšķirībā no abām kaimiņvalstīm tā nav apspriedusi ziloņu nogalināšanu, lai pabarotu savus iedzīvotājus.
Kenijas vides pētniecības centra Jameel Observatory eksperts pārtikas nodrošinājuma un lauksaimniecības jautājumos Guyo Roba sacīja, ka valdības rīcība Namībijā un Zimbabvē bija pamatota, ņemot vērā sausuma smagumu un dzīvnieku populāciju stāvokli.
Pēc Roba teiktā, ‘viņi ir saskārušies ar tādu savvaļas dzīvnieku populāciju, kas pārsniedz to kapacitāti.’.
‘Tāpēc sākotnēji tas var šķist pretrunīgi, bet valdības ir samilzušas starp to, vai palikt uzticīgas dažām savām saistībām starptautiskā līmenī attiecībā uz saglabāšanu un populācijas atbalstīšanu,’ teica Roba.
HARARE, Zimbabve (AP) – Zimbabve un Namībija ir paziņojušas par plāniem nokaut simtiem savvaļas ziloņu un citu dzīvnieku, lai pabarotu bada nomāktos iedzīvotājus, jo Āfrikas dienvidu valstīs valda liels sausums.
Zimbabve pirmdien paziņoja, ka tā atļaus nogalināt 200 ziloņu, lai to gaļu varētu izdalīt trūcīgām kopienām, savukārt Namībijā saskaņā ar pirms trim nedēļām izsludināto plānu tiek gatavota vairāk nekā 700 savvaļas dzīvnieku, tostarp 83 ziloņu, nogalināšana.
Zimbabves Nacionālo parku un savvaļas dzīvnieku pārvaldes pārstāvis Tinashe Farawo (Tinashe Farawo) paziņoja, ka licences ziloņu medībām tiks piešķirtas trūcīgām kopienām, un organizācija arī nogalinās daļu no piešķirtajiem 200 dzīvniekiem.
‘Tiklīdz mēs būsim pabeiguši izsniegt atļaujas, mēs sāksim izkaušanu,’ paziņoja Farawo.
Medības notiks tādās teritorijās kā Hvanges nacionālais parks valsts sausajos rietumos, kur arvien pieaug cilvēku un savvaļas dzīvnieku konkurence par pārtiku un ūdeni, jo paaugstinoties temperatūrai, resursi kļūst arvien ierobežotāki.Pēc Farawo teiktā, ziloņi tiks izņemti no apgabala, kur to populācija ir kļuvusi neilgtspējīga.
Saskaņā ar parku amatpersonu teikto, kopējā valsts ziloņu populācija, kas ir aptuveni 100 000 ziloņu, ir divreiz lielāka nekā valsts nacionālajos parkos pieejamā populācija.Hvangē ir vairāk nekā 45 000 ziloņu, bet pašlaik tas var uzturēt tikai 15 000 ziloņu, apgalvo Farawo.
El Nino laikapstākļu parādība ir pasliktinājusi situāciju; decembrī parku aģentūra ziņoja, ka vairāk nekā 100 ziloņu ir gājuši bojā no sausuma.Farawo sacīja, ka, tuvojoties gada karstākajam laikam, tuvākajās nedēļās no bada un slāpēm var iet bojā vēl vairāk dzīvnieku.
Pagājušajā nedēļā Zimbabves vides ministre Sithembiso Njoni (Sithembiso Nyoni) informēja parlamentu, ka viņa ir apstiprinājusi dzīvnieku izkaušanas programmu.
‘Zimbabvē patiešām ir vairāk ziloņu, nekā mums nepieciešams, vairāk ziloņu, nekā mūsu mežsaimniecība var uzņemt,’ sacīja Nyoni.
Viņa sacīja, ka valdība gatavojas ‘rīkoties līdzīgi kā Namībija, lai mēs varētu nokaut ziloņus un mobilizēt sievietes, lai tās izžāvētu gaļu, iepakotu to un nodrošinātu, ka tā nonāk pie dažām kopienām, kurām nepieciešams proteīns’.
Pagājušajā mēnesī Namībijas valdība apstiprināja 723 dzīvnieku, tostarp 83 ziloņu, 30 hipposu, 60 bifeļu, 50 impalu, 300 zebru un 100 elandu, izkaušanu.
Dzīvnieki tiks iepirkti no pieciem Namībijas nacionālajiem parkiem, kur arī tiek mēģināts samazināt ziloņu skaitu, ņemot vērā konfliktus starp cilvēkiem un savvaļas dzīvniekiem.
‘Šis ir spilgts piemērs tam, ka medījamo dzīvnieku aizsardzība ir patiešām izdevīga,’ teica Vides departamenta pārstāvis Romeo Mujunda.’Tas ir arī nepieciešams un atbilst mūsu konstitucionālajām pilnvarām, saskaņā ar kurām mūsu dabas resursi tiek izmantoti Namībijas iedzīvotāju labā.’.
Botsvānā, kas atrodas starp Namībiju un Zimbabvi, ir lielākā ziloņu populācija pasaulē ar 130 000 ziloņu, tomēr atšķirībā no abām kaimiņvalstīm tā nav apspriedusi ziloņu nogalināšanu, lai pabarotu savus iedzīvotājus.
Kenijā esošā vides pētniecības centra Jameel Observatory eksperts pārtikas nodrošinājuma un lauksaimniecības jautājumos Guyo Roba sacīja, ka valdības rīcība Namībijā un Zimbabvē ir pamatota, ņemot vērā sausuma smagumu un dzīvnieku populāciju stāvokli.
‘Viņi strādā pret savvaļas dzīvnieku populāciju, kas pārsniedz tās kapacitāti,’ sacīja Roba.
‘Tādējādi, lai gan sākotnēji tas varētu šķist pretrunīgi, valdības ir sadalītas starp dažu savu starptautisko saglabāšanas saistību ievērošanu un palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem,’ norādīja Roba.
Lūk, šis raksts parāda, cik sarežģīti mūsu lēmumi var būt vides un sabiedrības ziņā. Kaut arī doma par dzīvnieku nogalināšanu badā cietušo cilvēku pabarot ir saprotama, mums tomēr vajadzētu vairāk domāt par ilgtermiņa risinājumiem, piemēram, resursu pārvaldību un alternatīvus veidus, kā nodrošināt trūcīgajām kopienām pietiekamu ēdienu.
Vai nav ironiski, ka, risinot problēmu saistībā ar izsalkušajiem iedzīvotājiem, valstis izmanto dzīvnieku nogalināšanu? Varbūt būtu jāpievērš lielāka uzmanība ilgtspējīgiem risinājumiem un alternatīviem veidiem, kā nodrošināt pārtikas piegādi trūcīgajām kopienām, nevis palielināt savvaļas dzīvnieku nokaušanu. Šķiet, ka mums nevajadzētu risināt vienu problēmu, radot citas.