Pirms neilga laika uzbrukums Velsas kalnraču ziedotai automašīnai prasīja sešu Ukrainas karavīru dzīvības.
Ukrainas arodbiedrība apgalvo, ka vīrieši gāja bojā augustā pēc tam, kad Krievijas artilērija apšaudīja viņu apvidus auto.
Daži no bojāgājušajiem vīriešiem bija ukraiņu ogļrači, un ar šo automašīnu uz Ukrainu februārī kā daļu no palīdzības konvoja devās velsiešu ogļrači.
Tikai tagad atklātībā ir nonākuši uzbrukumi ziedotajām automašīnām, no kurām viena tika iznīcināta 2022. gadā.
Nav zināms, vai šī uzbrukuma rezultātā tika gūti kādi ievainojumi.
Ukrainas kara kartes: valsts pretuzbrukums Krievijas teritorijā.
Krievijas karā bojā gājušo skaits pārsniedz 70 000, bojā iet arī brīvprātīgie.
Ar automašīnu, kas tika iznīcināta pagājušajā mēnesī, uz Ukrainu bija devies 36 gadus vecais Aberkrafa (Abercraf, Powys) iedzīvotājs Karvins Donovans.
Viņš rāda tagad gandrīz neredzamo uzlīmi, ko uzlīmējis uz priekšējās daļas, vienlaikus turot rokās vraka fotogrāfiju.
Viņš teica: ‘Jūs joprojām varat redzēt Ukrainas karogu, ko mēs uz tā uzvilkām pirms aizbraukšanas.’.
Par to, ka viņš ir bijis Latvijas Republikas prezidents, stāstīja arī Dž.Donovans ir piedalījies septiņos konvojos uz Ukrainu, kas veda palīdzību.
Viņš aprakstīja, ka viņam ir ‘sāpīgi’ zināt, ka uzbrukuma laikā transportlīdzeklim ir gājuši bojā cilvēki.
‘Dziļa cieņa pret viņu drosmi un pašaizliedzību sadzīvo ar nepārvaramu skumju sajūtu par zaudētajām dzīvībām, ‘ viņš atzīmēja.
‘Zinot, ka šie cilvēki ir samaksājuši visaugstāko cenu par kaut ko, kas ir mūsu visu interesēs, mēs jūtamies bezpalīdzīgi un pat vainīgi.’.
Augusta uzbrukums notika netālu no Krievijas robežas Harkovas apgabalā.
Pēc Ukrainas Brīvo arodbiedrību konfederācijas pārstāves Oļesijas Brjazgunovas teiktā, ‘šī palīdzība ir īpaši kritiska.’.
Pēc viņas teiktā, īpaši transportlīdzekļi ir ‘būtisks Ukrainas aizsardzības aspekts.’.
‘Aizsargi, brīvprātīgie, mediķi un glābšanas dienesti – un bieži vien glābj dzīvības, jo īpaši reģionos, kas atrodas tuvu karadarbībai, ‘ viņa turpināja, runājot par transportlīdzekļu izmantošanu.
Februārī velsiešu kalnrači nogādāja Ukrainas kalnračiem Kijevā transportlīdzekļus, medicīnas preces un siltas drēbes.
Astoņdesmitajos gados aizsākās Velsas un Ukrainas attiecības, kad ogļrači Ukrainā, kas tolaik bija Padomju Savienības sastāvā, streikojošajiem ogļračiem atdeva daļu no viņu nopelnītā.
Dāvinātie transportlīdzekļi tika izmantoti, lai nogādātu piegādes uz frontes līnijām un izvestu civiliedzīvotājus no bīstamām situācijām.
Šobrīd kaujās ar Krieviju ir iesaistīti simtiem, ja ne tūkstošiem, mīnu karavīru.
Velsas ogļrači saņēma video vēstījumu no Ukrainas karavīriem, kurā viņi pateicās par transportlīdzekļiem un palīdzību.
‘Mēs esam pateicīgi saviem britu kolēģiem no NUM (National Union of Mineworkers),’ viņi paziņoja.
Viņi paziņoja: ‘Karš turpinās.Paldies visiem Apvienotās Karalistes iedzīvotājiem par nepārtraukto atbalstu un palīdzību.’.
Pie ziedotās automašīnas viņi stāvēja ar paceltu Velsas karogu un paziņoja: ‘Mēs katru dienu cīnāmies par mūsu neatkarību un mieru Ukrainā un visā Eiropā.’.
‘Šie transportlīdzekļi palīdz saglabāt dzīvību un veicina mūsu uzvaras iespējamību.’.
Kopš konflikta sākuma 2022. gadā NUM, starppartiju Senedda grupa un Velsas uzņēmumi ir ziedojuši 25 transportlīdzekļus.Pašlaik tiek vākti līdzekļi vēl pieciem transportlīdzekļiem.
Vēl viens palīdzības konvojs no Velsas uz Ukrainu tagad ir paredzēts oktobrī.
Februārī konvojā bija iekļauts arī bijušais Velsas valdības ģenerālkonsults Miks Antonivs.
Pontypriddas MS ir ukraiņu izcelsmes, un viņš konfliktā zaudēja radiniekus.
Viņš apgalvoja, ka ‘artilērijas un dronu uzbrukumi ‘ varētu tikt vērsti pret transportlīdzekļiem, kurus viņi piegādā.
‘Frontes līnijās šie transportlīdzekļi, ko mēs piegādājam, glābj ukraiņu dzīvības,’ viņš paziņoja.
Respektējot jūsu viedokli, tomēr jāņem vērā, ka uzbrukums skolai Gazā, nogalinot 22 cilvēkus, ir nožēlojams notikums, kas nevar tikt attaisnots vai samazināts, apgalvojot paralēli notikušos uzbrukumus. Jebkurā gadījumā, šādu traģisko notikumu kritizēšana nevar būt saistīta ar citu valstu militāro rīcību vai kara darbībām. Var rasties jautājums par cieši saistītām tēmām un atbildību, kas jāuzņemas par šādām traģēdijām. Ierosinot konstruktīvu kritiku, galvenais ir veicināt humanismu un mieru šādos sarežģītos starpgadījumos.
Interesanti, ka Dž.Donovans šķiet tik apņēmīgs un cēlsirdīgs indivīds, tomēr vai, pievēršoties šīs situācijas kritiskai pusei, vai viņa devums konkrētajā jomā ir tik efektīvs, cik viņš pats to uzskata? Varbūt būtu vērts pārdomāt un iesaistīt plašāku sabiedrību, lai nodrošinātu ilgstošu un ilgtspējīgu palīdzību Ukrainai.