PARĪŽA (AP) – Marinas Lepēnas politisko karjeru varētu sagraut pirmdien gaidāmās tiesas prāvas iznākums, kurā viņa kopā ar citām Francijas galēji labējās partijas ‘Nacionālais rallijs’ amatpersonām tiks tiesāta par iespējamu ES līdzekļu piesavināšanos.
Le Penas politiskie sāncenši rūpīgi sekos līdzi deviņas nedēļas ilgajam tiesas procesam, jo viņa joprojām ir spēcīga kandidāte uz Emanuela Makrona vietu 2027. gada prezidenta vēlēšanās.
Pēc jūnijā-jūlijā notikušajām parlamenta vēlēšanām nupat tika zvērināta jaunā valdība, kuras sastāvā galvenokārt ir konservatīvie un centristi.Daži novērotāji prognozē, ka tiesas process neļaus Nacionālā rallija deputātiem, tostarp Lepēnai, pilnībā uzņemties opozīcijas lomu parlamentā, jo viņi būs aizņemti ar partijas aizstāvību.
Notiesājošs spriedums varētu nopietni iedragāt Lepēna centienus ieņemt Elizejas pili.Kopš atkāpšanās no partijas līdera amata pirms trim gadiem Lepēna ir strādājusi pie tā, lai nostiprinātos kā mainstream kandidāte, kas var uzrunāt plašāku elektorātu.Viņas centieni ir attaisnojušies, jo partija ir guvusi ievērojamus panākumus nesenajās Eiropas un valsts vēlēšanās.
Nacionālais rallijs, kas tolaik bija pazīstams kā Nacionālā fronte, un 27 tā vadošās amatpersonas ir apsūdzētas 27 valstu bloka noteikumu pārkāpšanā, jo laikā no 2004. līdz 2016. gadam tās izmantoja ES deputātu palīgiem paredzētos līdzekļus, lai maksātu darbiniekiem, kuri tā vietā veica politisko darbu partijas labā.
Lepēna noliedz jebkādus pārkāpumus un apgalvo, ka lieta ir politiski motivēta.Viņas partija pēdējos gados ir mīkstinājusi savu pret ES vērsto nostāju.
‘Deputātu palīgi nestrādā Parlamenta labā.Viņi ir ievēlēto amatpersonu politiskie palīgi, kas pēc definīcijas ir politiski,’ viņa apgalvoja savā aizstāvībā.’Jūs man jautājat, vai es varu definēt, kādus uzdevumus es uzticēju saviem palīgiem; tas ir atkarīgs no katra cilvēka prasmēm.Daži man rakstīja runas, citi nodarbojās ar loģistiku un koordināciju.’.
Le Penai, kura 2017. un 2022. gada prezidenta vēlēšanās ierindojās otrajā vietā aiz Makrona, un viņas līdzapsūdzētajiem var piespriest līdz 10 gadiem cietumā un naudas sodu līdz 1 miljonam eiro (1,1 miljonam ASV dolāru) katram, ja viņu atzīs par vainīgu.Turklāt varētu būt arī citas sekas, piemēram, pilsonisko tiesību zaudēšana vai aizliegums atkārtoti kandidēt uz amatu.Tas viss varētu nopietni apgrūtināt vai pat izjaukt Lepēnas plānus atkal kandidēt uz prezidenta amatu pēc Makrona pilnvaru termiņa beigām.
Viņa vadīja RN deputātu grupu Francijas Nacionālajā asamblejā un no 2011. līdz 2021. gadam bija partijas priekšsēdētāja.
Eiropas Parlamenta advokāts Patriks Maisonnēvs (Patrick Maisonneuve) paziņoja, ka, neraugoties uz Marinas Lepēnas noliegumu, viņas partija jau ir atmaksājusi Parlamentam vienu miljonu eiro, no kuriem 330 000 eiro bija tieši saistīti ar viņas iespējamām finanšu kļūdām.
Notiekošs strīds.
Tiesvedība ir rezultāts tam, ka toreizējais Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs 2015. gadā Francijas iestādēm izteica brīdinājumu par iespējamu krāpniecisku Eiropas fondu līdzekļu izmantošanu, ko veic Nacionālās frontes biedri.
Turklāt Šulcs šo lietu nosūtīja Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai, kas sāka citu izmeklēšanu par šo situāciju.
2015. gada organizatoriskā shēma atklāja, ka 16 Eiropas likumdevēji un 20 deputātu palīgi ieņēma oficiālus amatus partijā – amatus, kas nebija saistīti ar viņu kā ES parlamentāro darbinieku pienākumiem, tādējādi vēl vairāk pastiprinot Eiropas Parlamenta aizdomas.
Pēc izmeklēšanas tika atklāts, ka dažiem asistentiem bija līgumi ar citiem EP deputātiem, nevis ar tiem, pie kuriem viņi faktiski bija nodarbināti, tādējādi radot iespēju, ka pastāv sazvērestība izmantot Eiropas līdzekļus, lai maksātu partijas darbiniekiem Francijā.
Le Pen piedalīsies tiesas procesa pirmajā dienā, kā paziņoja Nacionālā rallija pārstāvis Aleksandrs Varao (Alexandre Varault), kurš jūnijā tika ievēlēts Eiropas Parlamentā.Varao arī pauda cerību, ka visi apsūdzētie tiks atzīti par nevainīgiem.
Iespējamā publisko līdzekļu ļaunprātīga izmantošana.
Tiesneši, kas veica izmeklēšanu, nonāca pie secinājuma, ka Lepēna kā partijas vadītāja deva norādījumus Eiropas Parlamenta deputātiem iecelt partijas amatos cilvēkus, kuri ieņēma parlamentārās palīdzības amatus; šie cilvēki tika reklamēti kā ES deputātu palīgi, bet patiesībā it kā bija iesaistīti dažāda veida darbos Nacionālā rallija labā.
Juridiskā komanda, kas pārstāv Eiropas Parlamentu, pieprasa atlīdzināt 2,7 miljonus eiro par finansiālo un reputācijas kaitējumu.Šī summa ir līdzvērtīga 3,7 miljoniem euro, kas, iespējams, tika izkrāpti shēmas ietvaros, atskaitot 1 miljonu euro, kas jau ir atmaksāti.
2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās Nacionālā fronte ieguva rekordlielus 24 deputātu mandātus, ar 24,8 % balsu ierindojoties pirmajā vietā, apsteidzot centriski labējos un sociālistus.Šis uzrāviens radīja ievērojamu finansiālu ieguvumu partijai, kas tobrīd saskārās ar nopietnām finansiālām problēmām.
Saskaņā ar 2013.-2016. gada finanšu pārskatu revīziju 2016. gada beigās partija strādāja ar 9,1 miljona euro deficītu.Neraugoties uz to, partija saglabāja 1,7 miljonu eiro naudas atlikumu, bija ziedojusi 1 miljonu eiro 2017. gada prezidenta kampaņai un bija parādā 87 000 eiro savai finansēšanas apvienībai Cotelec.
Turklāt partija tobrīd bija parādā 9,4 miljonus eiro Krievijas bankai no 2014. gadā saņemtā aizdevuma 6 miljonu eiro apmērā.
Aizdomas par sistēmisku praksi.
Izmeklēšanas laikā tika konstatēti daudzi pārkāpumi, kuros bija iesaistīti prominenti partijas biedri.
Le Pena tēva Žana Marija Lepēna ilggadējais miesassargs Tjerī Ležjē (Thierry Légier) bija minēts kā viņa parlamentārais asistents, tomēr ne viņa CV, ne 2012. gada autobiogrāfijā šis amats nebija minēts; Ležjē izmeklēšanas laikā atzina, ka ar viņu netika veiktas intervijas un ka viņš parakstīja darba līgumu, pilnībā neizprotot savu oficiālo lomu.
Nacionālās frontes līderis no 1972. līdz 2011. gadam Žans Marī Lepēns (Jean-Marie Le Pen), kurš jau 11 reizes sodīts, tostarp par vardarbību pret valsts amatpersonu un naida runām, jūnijā tika atzīts par nepiemērotu liecināt un veselības problēmu dēļ neieradīsies tiesā kopā ar saviem bijušajiem kolēģiem.
Viņš ir noliedzis jebkādus pārkāpumus partijas vadītāja amatā, apgalvojot, ka visi zināja par palīgu ‘baseinu ‘.’Es parakstīju līgumus; es neizvēlējos, kuri asistenti man tiks piešķirti,’ viņš sacīja, piebilstot, ka ‘to izlēma Marina Lepēna un citi’.’.
___.
Apmeklējiet tīmekļa vietni https://apnews.com/hub/europe, lai skatītu vairāk reportāžu no AP Europe.
PARĪŽA (AP) – Marine Le Pen politisko karjeru varētu sagraut tiesas prāvas iznākums, kas pirmdien tiks izskatīta viņas un citu Francijas galēji labējās partijas ‘Nacionālais rallijs’ amatpersonu lietā par iespējamu ES līdzekļu piesavināšanos.
Le Penas politiskie sāncenši rūpīgi sekos līdzi deviņas nedēļas ilgajam tiesas procesam, jo viņa joprojām ir spēcīga kandidāte uz Emanuela Makrona vietu 2027. gada prezidenta vēlēšanās.
Pēc jūnijā-jūlijā notikušajām parlamenta vēlēšanām nupat tika zvērināta jaunā valdība, kuras sastāvā galvenokārt ir konservatīvie un centristi.Daži novērotāji prognozē, ka tiesas process neļaus Nacionālā rallija deputātiem, tostarp Lepēnai, pilnībā uzņemties opozīcijas lomu parlamentā, jo viņi būs aizņemti ar partijas aizstāvību.
Notiesājošs spriedums varētu nopietni iedragāt Lepēna centienus ieņemt Elizejas pili.Kopš atkāpšanās no partijas līdera amata pirms trim gadiem Lepēna ir strādājusi pie tā, lai nostiprinātos kā mainstream kandidāte, kas var uzrunāt plašāku elektorātu.Viņas centieni ir attaisnojušies, jo partija ir guvusi ievērojamus panākumus nesenajās Eiropas un valsts vēlēšanās.
Nacionālais rallijs, kas tolaik bija pazīstams kā Nacionālā fronte, un 27 tā vadošās amatpersonas ir apsūdzētas 27 valstu bloka noteikumu pārkāpšanā, jo laikā no 2004. līdz 2016. gadam tās izmantoja ES deputātu palīgiem paredzētos līdzekļus, lai maksātu darbiniekiem, kuri tā vietā veica politisko darbu partijas labā.
Lepēna noliedz jebkādus pārkāpumus un apgalvo, ka lieta ir politiski motivēta.Viņas partija pēdējos gados ir mīkstinājusi savu pret ES vērsto nostāju.
‘Deputātu palīgi nestrādā Parlamenta labā.Viņi ir ievēlēto amatpersonu politiskie palīgi, kas pēc definīcijas ir politiski,’ viņa apgalvoja savā aizstāvībā.’Jūs man jautājat, vai es varu definēt, kādus uzdevumus es uzticēju saviem palīgiem; tas ir atkarīgs no katra cilvēka prasmēm.Daži man rakstīja runas, citi nodarbojās ar loģistiku un koordināciju.’.
Le Penai, kura 2017. un 2022. gada prezidenta vēlēšanās ierindojās otrajā vietā aiz Makrona, un viņas līdzapsūdzētajiem var piespriest līdz 10 gadiem cietumā un naudas sodu līdz 1 miljonam eiro (1,1 miljonam ASV dolāru) katram, ja viņu atzīs par vainīgu.Turklāt varētu būt arī citas sekas, piemēram, pilsonisko tiesību zaudēšana vai aizliegums atkārtoti kandidēt uz amatu.Tas viss varētu nopietni apgrūtināt vai pat izjaukt Lepēnas plānus atkal kandidēt uz prezidenta amatu pēc Makrona pilnvaru termiņa beigām.
Viņa vadīja RN deputātu grupu Francijas Nacionālajā asamblejā un no 2011. līdz 2021. gadam bija partijas priekšsēdētāja.
Eiropas Parlamenta advokāts Patriks Maisonnēvs (Patrick Maisonneuve) paziņoja, ka, neraugoties uz Marinas Lepēnas noliegumu, viņas partija jau ir atmaksājusi Parlamentam vienu miljonu eiro, no kuriem 330 000 eiro bija tieši saistīti ar viņas iespējamām finanšu kļūdām.
Notiekošs strīds.
Tiesvedība ir rezultāts tam, ka toreizējais Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs 2015. gadā Francijas iestādēm izteica brīdinājumu par to, ka Nacionālās frontes biedri varētu krāpnieciski izmantot Eiropas līdzekļus.
Turklāt Šulcs šo lietu nosūtīja Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai, kas sāka citu izmeklēšanu par šo situāciju.
2015. gada organizatoriskā shēma atklāja, ka 16 Eiropas likumdevēji un 20 deputātu palīgi ieņēma oficiālus amatus partijā, kas nebija saistīti ar viņu kā ES parlamentāro darbinieku pienākumiem, tādējādi vēl vairāk pastiprinot Eiropas Parlamenta aizdomas.
Pēc izmeklēšanas atklājās, ka dažiem asistentiem bija līgumi ar citiem EP deputātiem, nevis ar tiem, pie kuriem viņi faktiski bija nodarbināti, tādējādi radot iespēju, ka pastāv sazvērestība, kuras mērķis ir izmantot Eiropas līdzekļus, lai maksātu partijas darbiniekiem Francijā.
Le Pen piedalīsies tiesas procesa pirmajā dienā, apgalvo Nacionālā rallija pārstāvis Aleksandrs Varao (Alexandre Varault), kurš jūnijā tika ievēlēts Eiropas Parlamentā.Varao arī pauda cerību, ka visi apsūdzētie tiks atzīti par nevainīgiem.
Iespējamā publisko līdzekļu ļaunprātīga izmantošana.
Tiesneši, kas veica izmeklēšanu, nonāca pie secinājuma, ka Lepēna kā partijas vadītāja deva norādījumus Eiropas Parlamenta deputātiem iecelt partijas amatos cilvēkus, kuri ieņēma parlamentārās palīdzības amatus; šie cilvēki tika reklamēti kā ES deputātu palīgi, bet patiesībā it kā bija iesaistīti dažāda veida darbos Nacionālā rallija labā.
Juridiskā komanda, kas pārstāv Eiropas Parlamentu, pieprasa atlīdzināt 2,7 miljonus eiro par finansiālo kaitējumu un kaitējumu reputācijai.Šī summa ir līdzvērtīga 3,7 miljoniem euro, kas, iespējams, tika izkrāpti shēmas ietvaros, atskaitot 1 miljonu euro, kas jau ir atmaksāti.
2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās Nacionālā fronte ieguva rekordlielus 24 deputātu mandātus, ar 24,8 % balsu ierindojoties pirmajā vietā, apsteidzot centriski labējos un sociālistus.Šis uzrāviens radīja ievērojamu finansiālu uzplaukumu partijai, kas tobrīd saskārās ar nopietnām finansiālām problēmām.
Saskaņā ar 2013.-2016. gada finanšu pārskatu revīziju 2016. gada beigās partija strādāja ar 9,1 miljona euro deficītu.Neraugoties uz to, partija saglabāja 1,7 miljonu eiro naudas atlikumu, bija ziedojusi 1 miljonu eiro 2017. gada prezidenta kampaņai un bija parādā 87 000 eiro savai finansēšanas apvienībai Cotelec.
Turklāt partija tobrīd bija parādā 9,4 miljonus eiro Krievijas bankai no 2014. gadā saņemtā aizdevuma 6 miljonu eiro apmērā.
Aizdomas par sistēmisku praksi.
Izmeklēšanas laikā tika konstatēti daudzi pārkāpumi, kuros bija iesaistīti prominenti partijas biedri.
Le Pena tēva Žana Marija Lepēna ilggadējais miesassargs Tjerī Ležjē (Thierry Légier) bija minēts kā viņa parlamentārais asistents, tomēr ne viņa CV, ne 2012. gada autobiogrāfijā šis amats nebija minēts; Ležjē izmeklēšanas laikā atzina, ka ar viņu netika veikta intervija un ka viņš parakstīja darba līgumu, pilnībā neizprotot savu oficiālo lomu.
Nacionālās frontes līderis no 1972. līdz 2011. gadam Žans Marī Lepēns (Jean-Marie Le Pen), kurš jau 11 reizes sodīts, tostarp par vardarbību pret valsts amatpersonu un naida runām, jūnijā tika atzīts par nepiemērotu liecināt un veselības problēmu dēļ neieradīsies tiesā kopā ar saviem bijušajiem kolēģiem.
Viņš ir noliedzis jebkādus pārkāpumus partijas vadītāja amatā, apgalvojot, ka visi zināja par palīgu ‘baseinu ‘.’Es parakstīju līgumus; es neizvēlējos, kuri palīgi man tiks piešķirti,’ viņš sacīja, piebilstot, ka ‘to izlēma Marina Lepēna un citi’.’.
___.
Apmeklējiet tīmekļa vietni https://apnews.com/hub/europe, lai skatītu vairāk reportāžu no AP Europe.
