Mūsdienu pasaulē virtuve ir kļuvusi par kulinārijas eksperimentu un jaunrades vietu, zaudējot lielu daļu savas sakrālās nozīmes.Tomēr gadsimtu gaitā cilvēki pret gatavošanas procesu, virtuves piederumiem un pusdienu galdu ir izturējušies ar īpašu cieņu, piešķirot tiem dziļu simbolisku nozīmi.
Šie ticējumi atspoguļojas daudzās zīlēs un māņticībās, kas saistītas ar virtuves dzīvi.Lai gan mūsdienās mēs dzīvojam racionālisma un zinātniskas pieejas laikmetā, daudzas no šīm zīlēm joprojām dzīvo tautas atmiņā, nodotas no paaudzes paaudzē.Aplūkosim dažus interesantākos virtuves māņticējumus, kas var atklāt mūsu senču kultūras tradīcijas un domāšanas veidu.
Pirmkārt, īpašu vietu tautas ticējumos ieņem ar traukiem saistītās zīmes.Ir izplatīts uzskats, ka saplēsti trauki nes laimi.Tomēr šim māņticējumam ir arī ēnas puse: mēģinājums salīmēt saplīsušus traukus var nest nelaimi.Tiek uzskatīts, ka šķeltu vai saplaisājušu trauku lietošana var nest nelaimi.Šim uzskatam var būt praktisks pamatojums, jo bojātus traukus patiešām var būt bīstami lietot.Turklāt pastāv interesants ticējums par porcelāna vai keramikas trauku spēju brīdināt saimniekus par ļaundariem viesu vidū.Saskaņā ar šo ticējumu, ja kāds trauks negaidīti saplīst vai saplīst viesa rokās, tas var liecināt par negatīvu attieksmi pret saimniekiem un tieksmi aiz muguras aizrādīt.
Otrkārt, īpaša uzmanība tiek pievērsta darbībām ar ēdienu pēc saulrieta. Pastāv uzskats, ka trauki ar ēdienu uz nakti ir jānosedz ar vāku.Pretējā gadījumā, saskaņā ar tautas ticējumu, ‘velns var iepļaut’ ēdienā.Šim māņticējumam var būt praktisks izskaidrojums, kas saistīts ar higiēnu un pārtikas saglabāšanu.Pārsegs pasargā ēdienu no kukaiņiem, putekļiem un citiem piesārņotājiem, kas naktī var nokļūt atvērtos traukos.Tādējādi šis ticējums varēja kalpot kā sava veida atgādinājums par nepieciešamību ievērot tīrību un pārtikas saglabāšanu.
Piemēram, pastāv ticējums, ka dakšiņas nomešana, klājot galdu, nozīmē ‘aizdzīt savu mīlestību’.Iespējams, ka šis māņticējums radies kā aicinājums būt uzmanīgiem un uzmanīgiem, rīkojoties ar traukiem.Vēl viens interesants apzīmējums saka, ka nejauši šķērsotie naži uz galda ir īsa ceļojuma vēstnesis.Iespējams, tas saistīts ar to, ka krustojošie naži ir saistīti ar krustcelēm.Vēl viens interesants ticējums attiecas uz sakrustotām karotēm mērču katlā vai mērcītē, kas esot ātru kāzu vēstījums.Iespējams, šis māņticējums radies, lai ikdienas sadzīves situācijām piešķirtu romantisku nokrāsu.
Ceturtkārt, ir labi zināms pareģojums, ka ēšana ar nazi nozīmē dusmas.Šim ticējumam, kas daudziem pazīstams jau kopš bērnības, ir ne tikai kultūras, bet arī praktiska nozīme.Ēšana tieši no asa priekšmeta var būt bīstama un neērta.Tādējādi šis apzīmējums, iespējams, kalpoja kā sava veida etiķetes un drošības noteikums, kura mērķis bija novērst iespējamas traumas un iemācīt pareizi lietot galda piederumus.
Virtuves māņticības, lai gan mūsdienu kontekstā tās var šķist neloģiskas, ir svarīga mūsu kultūras mantojuma daļa.Tie atspoguļo ne tikai mūsu senču ticējumus, bet arī viņu praktisko pieeju mājsaimniecības organizācijai un higiēnai.Daudziem no šiem māņticējumiem, piemēram, par ēdiena aizsegšanu naktī vai piesardzību ar asiem priekšmetiem, ir racionāls pamatojums, un tie var būt noderīgi arī mūsdienās.Šo māņticību izpēte ļauj mums labāk izprast iepriekšējo paaudžu domāšanu un dzīvesveidu, kā arī novērtēt, kā mainījusies mūsu attieksme pret virtuvi un gatavošanas procesu.Neatkarīgi no tā, vai mēs ticam šīm māņticībām vai nē, tās joprojām ir interesants mūsu kultūras vēstures aspekts, kas ir pelnījis uzmanību un cieņu.
