Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers, svētdien viesojoties Itālijā, lai pieminētu 80. gadadienu kopš Otrā pasaules kara Marzabotto slaktiņa, pauda bažas par nacionālistu un labējo ekstrēmistu spēku parādīšanos savā valstī.
Mani uztrauc spēki, kuru mērķis ir vājināt vai graut demokrātiju, jo īpaši manā valstī, – paziņoja Šteinmeiers.
Viņš apgalvoja, ka šobrīd vairāk nekā jebkad agrāk ir pienākums aizstāvēt vienotas Eiropas un tās demokrātiju principus.
Šteinmeiers uzskata, ka piemiņa ir nebeidzama ‘atbildība par mūsu vēsturi, īpaši mums, vāciešiem,’ lai nodrošinātu, ka tas, kas reiz tika izdarīts, vairs neatkārtotos.
Viens no smagākajiem slaktiņiem, ko vācu karavīri Otrā pasaules kara laikā pastrādāja Itālijas teritorijā, bija vācu nacistu sarīkotais slaktiņš Marzabotto, kad, atriebjoties par partizānu uzbrukumu, no 1944. gada 29. septembra līdz 1944. gada 1. oktobrim tika nogalināti gandrīz 800 cilvēki.Daudzi no upuriem bija sievietes un bērni.
Savā runā, ko viņš teica itāļu valodā, Šteinmeiers lūdza upuru un viņu ģimeņu piedošanu, vienlaikus paužot nožēlu un kaunu par vācu zvērībām.
Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers, svētdien viesojoties Itālijā, lai pieminētu 80. gadadienu kopš Otrā pasaules kara Marzabotto slaktiņa, pauda bažas par nacionālistu un labējo ekstrēmistu spēku parādīšanos savā valstī.
Mani uztrauc spēki, kuru mērķis ir vājināt vai graut demokrātiju, jo īpaši manā valstī, – paziņoja Šteinmeiers.
Viņš apgalvoja, ka šobrīd vairāk nekā jebkad agrāk ir pienākums aizstāvēt vienotas Eiropas un tās demokrātiju principus.
Šteinmeiers uzskata, ka piemiņa ir nebeidzama ‘atbildība par mūsu vēsturi, īpaši mums, vāciešiem,’ lai nodrošinātu, ka tas, kas reiz tika izdarīts, vairs neatkārtotos.
Viens no smagākajiem slaktiņiem, ko vācu karavīri Otrā pasaules kara laikā pastrādāja Itālijas teritorijā, bija vācu nacistu sarīkotais slaktiņš Marzabotto, kad, atriebjoties par partizānu uzbrukumu, no 1944. gada 29. septembra līdz 1944. gada 1. oktobrim tika nogalināti gandrīz 800 cilvēki.Daudzi no upuriem bija sievietes un bērni.
Savā runā, ko viņš teica itāļu valodā, Šteinmeiers lūdza upuru un viņu ģimeņu piedošanu, vienlaikus paužot nožēlu un kaunu par vācu zvērībām.
