Slavenais selekcionārs, daudzu kultūraugu autors, akadēmiķis Ivans Mičurins uzskatīja, ka upenes var nest augļus vairākus gadu desmitus.
Bet ar pienācīgu auga kopšanu.Un tad tas dos bagātīgu ražu.
Šādas pieejas būtība šīs kultūras audzēšanā slēpjas vairāku posmu kompetentā iziešanā.
Pirmais – šķirnes izvēle.Tai jābūt pēc iespējas tuvākai audzēšanas apstākļiem.
Otrais posms – dabiskā augšana.Pirmajos četros gados mēs ļaujam augam attīstīties dabiski, apgūstot apkārtējo vidi.
Tas nozīmē, ka šajā periodā nekas nav jāgriež, jāsaīsina, mākslīgi jāveido utt.д.
Augs labi jābaro un jālaista, jānovāc nokaltušie zari, pilnībā jānovāc raža un uz zariem nekas nav jāatstāj.
Starp citu, šajā periodā augu arī nav nepieciešams ar neko apstrādāt.Tas aug pats no sevis un attīsta imunitāti.
Trešais posms – krūma veidošanās.Piektajā gadā veicam pirmo pilnvērtīgo apgriešanu – agrā pavasarī vai vēlu rudenī.
Nogriež pusi no visu zaru garuma.Nākamajā gadā krūms augs daudz intensīvāk.
Ceturtais solis – retināšana.Tas ir nepieciešams, jo jāņogas sesto gadu aug spēcīgi.
Veiciet procedūru ziemā: izretiniet jaunos dzinumus, kas ir pārāk tuvu viens otram vai vienā virzienā.
Izvēlieties vienu, visspēcīgāko, bet pārējos jaunos atstājiet nemainītus.Vecie atkal tiek samazināti uz pusēm.
Svarīgi: šajā gadā augam jābūt vairāk nekā 20 zariem.
Piektais solis – ikgadēja atjaunošana.
Septītais dzīves gads.Augs nenoveco, jo mēs katru gadu pusi nogriežam vecos zarus un retinām jaunos.
Krūms joprojām bauda bagātīgu ražu.
Agrāk stāstījām, kāpēc gurķus apkaisīt ar olu čaumalām.
Kā interesanti, ka Mičurins māca kopšanu, bet augam “nekas nav jāgriež, jāsaīsina”. Varbūt tad arī nevajag vispār kopt, un raža tapšot pati no sevis?
Lai gan rakstā ir sniegta daudz noderīga informācija par Mičurina upeņu audzēšanu, būtu vērtīgi papildināt arī ar praktiskiem piemēriem vai padomiem, kā šo augu kopšanu varētu pielāgot konkrētajiem klimata apstākļiem vai dārza izmēram. Tas palīdzētu lasītājiem labāk saprast, kā pielietot teoriju darbībā. Varbūt iespējams arī iekļaut ilustratīvus attēlus vai video, kas parāda konkrētas darbības soļus, lai padarītu informāciju vēl pieejamāku un vieglāk izprotamu lasītājiem.