Nașul A.I. ir ieguvis Nobela prēmiju fizikā. Pagājušajā gadā tā paziņoja, ka atbalsta cilvēces iznīcināšanu, ja tas novedīs pie kaut kā ‘objektīvi’ labāka – VIDEO.

Džefrijs Hintons (Geoffrey Hinton), viens no diviem 2024. gada Nobela prēmijas fizikā laureātiem, pagājušajā gadā sniedza šokējošu atbildi, kad viņam jautāja, ko viņš domā par cilvēces potenciālo iznīcināšanu, ko varētu izraisīt mākslīgais intelekts (A.I.), ko bieži dēvē par ‘Terminatora scenāriju’.

Hintons, inženieris datorzinātnēs un kognitīvi uzvedības psihologs, kuru dēvē par ‘mākslīgā intelekta krusttēvu’, jo viņš uzņēmumā Google veica pionierdarbu mākslīgo neironu tīklu jomā, tiešsaistes lekcijas laikā, atbildot uz šādu jautājumu, izteica šo pārsteidzošo apgalvojumu:

‘Patiesībā es esmu par to, bet, manuprāt, prātīgāk būtu teikt, ka esmu pret to,’ viņš atbildēja.

‘Lūdzu, precizējiet,’ mudināja moderators, acīmredzami pārsteigts.

Hintona šokējošie komentāri palika nepamanīti pusgadu

‘Nu, cilvēkiem nepatīk, ka viņus nomaina,’ Hintons neērti jokoja.

‘Kādā veidā jūs esat par to? Vai kāpēc?’ moderators uzstāja.

‘Es domāju, ja tas kaut ko rada. nu, cilvēkos ir daudz labu lietu, bet cilvēkos ir arī daudz ne tik labu lietu.Nav skaidrs, vai mēs esam vislabākā inteliģences forma, kas eksistē,’ atbildēja tagad 76 gadus vecais pētnieks.

‘Raugoties no cilvēka perspektīvas, viss ir saistīts ar cilvēkiem.Taču mēs varētu kādreiz nonākt līdz brīdim, kad tādus terminus kā ‘humānists’ uztversim kā rasistiskus,’ piebilda Hintons.

Šādus apgalvojumus viņš izteica tiešsaistes lekcijā, kas pagājušā gada decembrī notika Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta MIT STS (MIT STS, Science, Technology, and Society Program) ietvaros.

Ņemot vērā, ka programmas YouTube kanālam, kurā lekcija tika translēta tiešraidē un vēlāk publicēta, ir tikai daži simti abonentu, viņa komentāri palika pilnīgi nepamanīti līdz pat šā gada jūnijam.Tas notika tad, kad persona, kura apgalvo, ka ir iesniegusi iepriekš minēto jautājumu, uzsāka debates par šo tēmu vietnē Reddit.

‘Godīgi sakot, tā bija spontāna atbilde uz auditorijas jautājumu, taču tas bija diezgan radikāls apgalvojums, ar kuru viņš atbildēja – un viņš uzsvēra savu nostāju, kad tika lūgts to precizēt,’ norādīja Reddit lietotājs, kurš ierosināja šo tēmu.

Hintona komentāri šķita vēl jo pārsteidzošāki, ņemot vērā, ka pagājušajā gadā viņš atkāpās no darba Google, brīdinot par mākslīgā intelekta radītajām briesmām.

‘A.I. krusttēvs’ 2024. gadā piešķirta Nobela prēmija fizikā par darbu mākslīgo neironu tīklu jomā

Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija otrdien paziņoja, ka piešķīrusi 2024. gada Nobela prēmiju fizikā Dž.Hopfīldam un Džefrijam E.Hintonam ‘par fundamentāliem atklājumiem un izgudrojumiem, kas ļauj veikt mašīnmācīšanos, izmantojot mākslīgos neironu tīklus’.

‘Šī gada laureātu sasniegumi fizikā balstās uz fizikas zinātnes pamatiem.Viņi ir parādījuši pilnīgi jaunu veidu, kā izmantot datorus, lai palīdzētu un palīdzētu mums risināt daudzas problēmas, ar kurām saskaras mūsu sabiedrība,’ teikts Zviedrijas Karaliskās zinātņu akadēmijas paziņojumā presei.

‘Pateicoties viņu darbam, cilvēces rīcībā tagad ir jauns rīks, ko mēs varam izmantot labiem mērķiem.Mašīnmācīšanās, kuras pamatā ir mākslīgie neironu tīkli, pašlaik revolucionizē zinātni, inženierzinātnes un ikdienas dzīvi,’ uzsvērts tajā.

‘Šī joma jau tagad ļauj veikt atklājumus ilgtspējīgas sabiedrības veidošanā, piemēram, identificēt jaunus funkcionālus materiālus.Tas, kā dziļā mācīšanās, izmantojot mākslīgos neironu tīklus, tiks izmantota nākotnē, ir atkarīgs no tā, kā mēs, cilvēki, izvēlēsimies izmantot šos neticami spēcīgos rīkus, kas jau tagad tiek izmantoti daudzos mūsu dzīves aspektos,’ tālāk norādīja Stokholmas Zinātņu akadēmija.

Džons Dž.Hopfīlds, dzimis 1933. gadā Čikāgā, 1958. gadā ieguva doktora grādu Kornela universitātē Itakā.Viņš ir Prinstonas universitātes profesors.

Džefrijs E.Hintons, dzimis 1947. gadā Londonā, 1978. gadā ieguva doktora grādu Edinburgas Universitātē.Viņš ir profesors Toronto Universitātē.

2018. gadā Hintons saņēma prestižo Tjūringa balvu, kas tiek uzskatīta par ‘Nobela prēmiju datorzinātnēs’, par darbu mašīnmācīšanās tehnoloģiju jomā.Toreiz viņš tika godināts kopā ar franču izcelsmes amerikāņu pētnieku Jānu Lekunu un kanādiešu pētnieku Jošua Bengio.Tos trīs bieži dēvē par ‘mākslīgā intelekta krusttēviem’ vai ‘dziļās mācīšanās krusttēviem’.

Pagājušajā gadā Nobela prēmija fizikā tika piešķirta pētniekiem Pjēram Agostīni (Pierre Agostini), Ferencam Kraušam (Ferenc Krausz) un Annai L ‘Huijē (Anne L ‘Huillier) ‘par eksperimentālām metodēm, kas rada atosekunžu gaismas impulsus elektronu dinamikas pētījumiem matērijā’.