Sudānas armija ir uzsākusi vērienīgu ofensīvu, koncentrējoties uz galvaspilsētas apgabaliem, kurus tā zaudēja konflikta sākumā, cīņā pret spēcīgo paramilitāro grupējumu, ar kuru tā saskaras valsts pilsoņu karā.
Ceturtdien rītausmā valdības spēki bombardēja Ātrā atbalsta spēku (RSF) bāzes galvaspilsētā Hartūmā, kā arī Bahri uz ziemeļiem.
Kopš 2023. gada aprīļa, kad armija un RSF uzsāka asiņainu varas cīņu, Sudānā ir izcēlies konflikts, kas, pēc ANO datiem, izraisījis vienu no smagākajām humanitārajām krīzēm vēsturē.
Vairāk nekā 10 miljoni cilvēku, kas ir gandrīz piektā daļa no iedzīvotāju kopskaita, ir pārvietoti no savām mājām kauju dēļ, kas ir prasījušas līdz 150 000 cilvēku dzīvību.
Neskatoties uz ASV vadīto centienu panākt pamieru, kas šonedēļ tiek apspriests ANO Ģenerālās asamblejas kuluāros, militārā eskalācija turpinās.
Saskaņā ar galvaspilsētas iedzīvotāju ziņojumiem artilērijas un gaisa triecieni sākās naktī un kļuva intensīvāki rītausmā.
Atbilstoši vairākiem ziņojumiem armija šķērsoja svarīgus tiltus pār Nīlas upi, kas atdalīja RSF kontrolētos Omdurmanas apgabalus no valdības kontrolētajiem rajoniem.
Lai gan RSF apgalvoja par šo mēģinājumu novēršanu, ziņojumi no Hartumas centra norādīja uz apšaudi un redzamiem dūmiem.
Kopš konflikta sākuma paramilitāristi ir ieņēmuši praktiski visu galvaspilsētu.
Izskatās, ka ceturtdienas panākumi liecina par valdības nopietnu mēģinājumu atgūt kādu zaudēto teritoriju pirmo reizi pēdējo mēnešu laikā.
Īss pārskats par Sudānas karu.
Bads kara skartajā Sudānā ‘gandrīz visur’ – PVO.
Kurš ir atbildīgs par vienu no Sudānas nāvējošākajiem uzbrukumiem?
ANO ir pieprasījusi ‘tūlītēju’ rīcību, lai apturētu kaujas un aizsargātu civiliedzīvotājus.
ANO norāda, ka kopš septembra sākuma Hartumas lielākajā teritorijā reģistrēti vismaz 78 civiliedzīvotāju bojāejas gaisa triecienu un artilērijas apšaudes rezultātā.
Abas puses ir apsūdzējušas viena otru par nevēlamu civiliedzīvotāju zonu bombardēšanu, un lielākā daļa no visintensīvākajām un smagākajām kaujām ir notikusi blīvi apdzīvotās vietās.
ANO trešdien izdeva brīdinājumu, norādot, ka ‘nebeidzamie militārie pasākumi visā valstī ir nodarījuši postījumus miljoniem civiliedzīvotāju, izraisot pasaulē visstraujāk augošo pārvietoto personu krīzi.’
Tika atzīmēts, ka bērni veido pusi no 10 miljoniem cilvēku, kas pametuši savas mājas, un vismaz divi miljoni no viņiem meklē drošību tuvējās valstīs.
ANO arī norādīja, ka Sudāna ir ‘pasaulē lielākais bada krīzes avots’, paužot bažas par iespējamu masveida badu, jo iedzīvotāji nespēj audzēt pat minimālu kultūraugu ražu.
Brīdinājumi par iespējamā genocīda draudiem pret nelābiešiem ir izskanējuši arī Rietumdarfurā.
Tāpat visā valstī plosās holera; saskaņā ar Veselības ministrijas paziņojumu trešdien no šīs ārstējamās slimības pērn miruši vairāk nekā 430 cilvēku.
Tomēr konflikta dēļ medicīniskā palīdzība skartajās teritorijās ir kļuvusi ārkārtīgi grūti pieejama.
’’
Vai tiešām ir ticams, ka OVS paplašina sadarbību ar Haelixa? Man šķiet, ka jautājami ir uzņēmumu patiesie nolūki un ietekme uz audzētāju dzīvi. Kāda ir jūsu doma par šo sadarbību?
Vai tiešām Tu uzskati, ka tiešām tiktu uzlabota Itālijas kokvilnas audzētāju situācija, ja OVS neizstrādātu sadarbību ar Haelixa? Varbūt ir iespējams, ka šī sadarbība varētu dot labumu vietējiem audzētājiem, pat ja nav pilnīgi skaidrs par uzņēmumu nolūkiem. Kā Tu iedomājies, kā labāk risināt šo situāciju?