Vācijas kanclers Olafs Šolcs, dodoties pirmajā pieturā trīs dienu ilgajā ceļojumā pa Vidusāziju, svētdien ieradās Uzbekistānā.Viņa darba kārtībā bija sarunas par naftu, migrāciju un spriedzi ar Krieviju.
Svētdienas pēcpusdienā Šolcs piezemējās senajā Samarkandas pilsētā.Tur viņš parakstīs vairākus nolīgumus ar Uzbekistānas prezidentu Šavkat Mirzijojevu, tostarp nolīgumu, kas atvieglos kvalificētu strādnieku no Uzbekistānas migrāciju uz Vāciju un ļaus uzbekiem, kuri ir spiesti bēgt no savas valsts, atgriezties mājās.
Kanclers sāka ekskursiju Samarkandā, kas ir nozīmīgs Zīda ceļa galamērķis un UNESCO pasaules mantojuma objekts, ar pastaigu pa Registan publisko laukumu, bet pēc tam devās uz Tilla Kari mošeju, kuras pirmsākumi meklējami 17. gadsimtā.
Pirmdien un otrdien pēc tam viņam paredzēta vizīte Kazahstānā, kas ir lielākā reģiona valsts ar spēcīgāko ekonomiku.
Viņam ir paredzēts piedalīties samitā ar piecām bijušajām padomju republikām reģionā, kuras lielā mērā ietekmē Ķīna un Krievija.Šo republiku vidū ir Kirgizstāna, Tadžikistāna un Turkmenistāna.
Pievēršot uzmanību vides, enerģētikas, ekonomikas un klimata jautājumiem, Šolcs pagājušajā gadā izveidoja stratēģisko partnerību ar Vidusāzijas valstīm, lai padziļinātu to attiecības.
Paredzams, ka viņa diskusijās Kazahstānā galvenā uzmanība tiks pievērsta Vācijas gāzes un naftas piegādēm, kā arī sankcijām, kas vērstas pret Krieviju, jo Astanai ir uzdots atvieglot tirdzniecības ierobežojumu apiešanu.
Pēc tam, kad 2022. gada februārī sākās Krievijas iebrukums Ukrainā, Vācija centās paplašināt savas saites šajā reģionā, kas līdz šim galvenokārt bija vērstas uz biznesa sakariem ar Ķīnu un Krieviju.
