Sers Keirs Starmers (Keir Starmer), īstenojot ‘pragmatisku’ stratēģiju, lai risinātu jautājumu par migrantu laivām, kas šķērso Lamanša šaurumu, ir norādījis, ka viņš izpētīs Itālijas nolīgumu ar Albāniju par patvēruma izskatīšanu.
Premjerministrs žurnālistiem pastāstīja, ka sarunās ar Itālijas kolēģi Džordžiju Meloni Romā viņi ir runājuši par Itālijas nolīguma ‘koncepciju’.
Pēc Meloni teiktā, sers Kīrs esot izrādījis ‘lielu interesi ‘ par ierosināto plānu, kas paredz nosūtīt dažus Itālijas ūdeņos izglābtos migrantus uz Balkānu valsti, lai izskatītu viņu patvēruma pieprasījumus.
Turklāt sers Kīrs pauda interesi par Itālijas stratēģiju atalgot Ziemeļāfrikas valstis par aktīvāku rīcību, lai apturētu laivu šķērsošanu.
Stērmers ieradās Itālijā, lai ar premjerministru Meloni apspriestu migrācijas jautājumus.
Cik daudz cilvēku izmanto mazās laivas, lai šķērsotu Lamanšu?
Viņš turpināja, sakot, ka nolīgumi ar Lībiju un Tunisiju ‘šķiet, ir diezgan būtiski ietekmējuši ‘ Itālijas spēju samazināt migrantu ieceļotāju skaitu.
Leiboristu valdība atcēla konservatīvo plānu nosūtīt patvēruma meklētājus uz Ruandu ar vienvirziena biļeti, kur viņi varētu pieteikties bēgļa statusa saņemšanai tikai šajā Austrumāfrikas valstī.
Tomēr tā ir izrādījusi interesi par politiku, kas ļautu imigrantiem, kuri šķērso Lamanša šaurumu, ārvalstīs izskatīt viņu lūgumus palikt Apvienotajā Karalistē.
Leiboristu līderis sers Kīrs nav dabisks Itālijas labējās valdības, kuru Meloni vada kopš 2022. gada oktobra, politiskais sabiedrotais, taču viņš ir izrādījis interesi pētīt tās nelegālās imigrācijas apspiešanas stratēģijas.
Piecu gadu vienošanās, kas pagājušajā gadā tika panākta ar Albāniju, paredz nosūtīt daļu no Itālijas krasta apsardzes izglābtajiem migrantiem uz Albāniju, lai viņu patvēruma pieprasījumus izskatītu divos Itālijas finansētos un pārvaldītos centros.
Būtiska atšķirība no Ruandas plāna ir tā, ka veiksmīgie pieteikuma iesniedzēji ieradīsies Itālijā kā bēgļi, savukārt neveiksmīgie pieteikuma iesniedzēji tiks turēti Albānijā, līdz viņus varēs repatriēt.
Grūtniecēm, bērniem un citām neaizsargātām grupām netiks atļauts imigrēt; tiks nosūtīti tikai tie, kas nākuši no valstīm, kuras Itālija ir atzinusi par drošām – viņu pieteikumi, visticamāk, tiks noraidīti.
Programmai, kuras paredzamās izmaksas ir 670 miljoni eiro (564 miljoni sterliņu mārciņu), bija jāsākas augustā, taču Meloni paziņoja, ka tās uzsākšana prasīs ‘dažas nedēļas’.
Tas ir izpelnījies kritiku no dažām labējām organizācijām, kas apgalvo, ka tas varētu atstāt cilvēkus juridiskā strupceļā, un apšauba, kā varētu pienācīgi pārsūdzēt nesekmīgus patvēruma pieprasījumus.
Dodoties uz Romu, sers Kīrs paziņoja, ka ir ‘ieinteresēts ‘ par šo plānu, un pēc tam atzina, ka ir runājis par to ar Meloni.
Jūlijā notikušajā Eiropas līderu samitā premjerministrs minēja modeli savam kolēģim Edi Rama no Albānijas, paužot vēlmi ‘apskatīt, kas darbojas’.’.
Preses konferencē sers Kīrs paziņoja, ka, lai gan viņš ar Meloni ir pārrunājis ‘koncepciju ‘, Itālijas un Albānijas nolīguma ietekme uz Albāniju vēl nav skaidra, jo shēma vēl nav stājusies spēkā.
Tomēr nav skaidrs, cik ticams, ka šādu darījumu varētu atkārtot.
Cenšoties nostiprināt savu jau sen iesniegto pieteikumu kļūt par ES dalībvalsti, Albānija ir norādījusi, ka šādu vienošanos tā varētu noslēgt tikai ar Itāliju, kas ir tās tuvākā sabiedrotā Eiropā.
‘Britu pragmatisms’
Sers Kīrs arī uzsvēra, ka viņu intriģē Itālijas nolīgumi ar Ziemeļāfrikas valstīm, kas ir kļuvušas par nozīmīgiem tranzītmezgliem migrantiem, kuri cenšas sasniegt Eiropu.
Itālija ir sadarbojusies ar ES, lai Tunisijai sniegtu finansiālu atbalstu enerģētikas un izglītības iniciatīvām apmaiņā pret pastiprinātiem centieniem apturēt migrantu šķērsošanu pāri Vidusjūrai.
Saskaņā ar nolīgumu Itālija finansē un apmāca krasta apsardzi, lai tā Lībijas valdības vārdā pārtvertu migrantu laivas, ko atbalsta ANO.
Tiesību aizsardzības grupas ir kritizējušas abus šos nolīgumus par to, kā tajos ir izturēts pret cilvēkiem, kuriem ir liegts šķērsot robežu.
Sers Kīrs žurnālistiem sacīja, ka šis darbs, lai apturētu ieceļotāju plūsmu ‘augšup pa straumi’, ir ‘ticamāks’ faktors nekā vienošanās ar Albāniju, lai izskaidrotu to, ka šogad par 64 % samazinājies to cilvēku skaits, kas ieceļo Itālijā no Āfrikas.
‘Mani tas ļoti interesēja, jo uzskatu, ka apturēt cilvēkus, lai tie vispirms neizbrauktu no savas valsts, ir daudz labāk nekā mēģināt tikt galā ar tiem, kas jau ir ieradušies kādā no mūsu valstīm,’ viņš turpināja.
Šodien bija sava veida atgriešanās pie britu pragmatisma, ja tā var teikt.
‘Mēs pirmām kārtām esam pragmatiķi.Kad sastopamies ar kādu problēmu, mēs apspriežam dažādas stratēģijas, kas tiek izmantotas ar mūsu draugiem un sabiedrotajiem, un skatāmies, kas darbojas.’.
Neraugoties uz to, daži leiboristu aizmugurējie deputāti pārmeta savam līderim, ka viņš smeļas idejas no Meloni administrācijas.
Liverpūles Riversaidas parlamenta deputāte Kima Džonsone to nosauca par ‘satraucošu’, savukārt Notingemas austrumu apgabala deputāte Nadija Vitoma (Nadia Whittome) sacīja, ka Apvienotajai Karalistei nevajadzētu ‘ņemt mācību’ no Itālijas.
