Trīs nozīmīgi gaļas pārstrādes uzņēmumi ir saistīti ar nelikumīgu mežu izciršanu Brazīlijā, kur lauksaimnieki tiek apsūdzēti par herbicīdu izsmidzināšanu no debesīm, lai atbrīvotu lielas zemes platības, teikts otrdien vides un tiesību aizsardzības NVO publicētajā ziņojumā.
Lauksaimnieki izmantoja 2,4-D – herbicīdu, kas atrodams Vjetnamas karā bēdīgi slavenajā ‘aģenta oranža’ sastāvā -, lai atbrīvotu 81 200 hektāru Pantanalas mitrāju, kas ir UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, teikts ziņojumā, ko sagatavoja organizācijas Mighty Earth, Reporter Brasil un AidEnvironment.
Izmantojot ‘ķīmisko atmežošanu’, viņi tādējādi izcirta četras reizes lielāku platību nekā Amsterdama, lai tur, kas ir paredzēta kā bioloģiskās daudzveidības svētvieta, audzētu liellopus, tika piebilsts ziņojumā.
Ziņojumā gaļas iepakošanas uzņēmumi JBS, Marfrig un Minerva tiek apsūdzēti, ka tie sadarbojas ar lauksaimniekiem, kas iesaistīti nelikumīgajās darbībās.
Tie savukārt piegādā liellopu gaļas produktus mazumtirgotājiem, tostarp Carrefour, Casino/GPA, Grupo Mateus un Sendas/Assai.
‘Neskaitāmu koku un savvaļas dzīvnieku apzināta nogalināšana Pantanālā, no gaisa izsmidzinot ļoti toksisku ‘Agent Orange’ savienojumu, ir jauns postošs karš pret dabu, ko īsteno liellopu gaļas ražošanas nozare,’ sacīja Mighty Earth Brazil direktors Joao Goncalves.
Papildus tam, ka šīs ķīmiskās vielas nogalina augus, tās var piesārņot ūdeni un apdraudēt zivis, dzīvniekus un pat cilvēkus.
Vjetnama apgalvo, ka 150 000 bērnu ir cietuši no smagiem iedzimtiem defektiem, ko izraisīja ‘Agent Orange’, ko 1962. un 1971. gada kara laikā ar Ziemeļvjetnamas karaspēku izsmidzināja ASV spēki, lai iznīcinātu zemes segu un pārtikas avotus.
Viens no Pantanalas ‘ķīmiskās mežu izciršanas’ kampaņā iesaistītajiem lauksaimniekiem ir apsūdzēts vairākos noziegumos pret vidi un sodīts ar naudas sodu vairāk nekā 520 miljonu ASV dolāru apmērā.
– ‘Bioma nevar izturēt’ -.
Ziņojumā teikts, ka kopumā no 2009. līdz 2023. gadam JBS kautuves bija saistītas ar gandrīz 470 000 hektāru lielu mežu izciršanu un zemes izmantošanas maiņu Brazīlijas Amazonē un Čerrado tropu savannās.
‘Ieskaitot Marfrig un Minerva Foods kautuves, kopējā iznīcinātā platība šajā periodā pārsniedz 550 000 hektāru.No šīs kopsummas 55 procenti atrodas Cerrado biomā un 45 procenti – Amazonē,’ teikts ziņojumā.
Nevalstiskās organizācijas ziņojums tika publicēts tajā pašā laikā, kad pasaulē lielākajā mitrāju teritorijā – Pantanālā – norisinājās cīņa ar postošiem ugunsgrēkiem, kuros cieta daudzi jaguāri, kas Starptautiskās Dabas aizsardzības savienības Sarkanajā sarakstā ir klasificēti kā ‘gandrīz apdraudēti ‘.
Varasiestādes apgalvo, ka daudzi no ugunsgrēkiem tika izraisīti tīši, bieži vien, lai atbrīvotu zemi lauksaimniecībai.
‘Bioma nevar izturēt ugunsgrēkus un nesaudzīgu ķīmisko mežu izciršanu,’ sacīja Goncalves.
‘Lielajiem liellopu gaļas ražošanas uzņēmumiem ir steidzami jāpārtrauc visu rančo audzētāju, kuri ir nolēmuši iznīcināt dabu peļņas gūšanas nolūkā.’.
JBS ziņojumā iekļautajā atbildē norādīja, ka minētie gadījumi nav parādījušies datubāzē vai brīdināšanas sistēmā, ko tā izmanto uzraudzībai.
Uzņēmums piezīmē aģentūrai AFP piebilda, ka tā politika ‘nepieļauj nelikumīgu mežu izciršanu’.
Marfrig paziņoja, ka laikā, kad tas saņēma liellopus no ziņojumā minētās rančo, piegādātājs bija ‘izpildījis visus sociālekonomiskos un vides kritērijus.’.
Saskaņā ar Minerva teikto tai nebija darījumu ar šo pašu saimniecību.
‘Neviena no piecām minētajām saimniecībām nav Carrefour Brazil grupas (piegādātājs),’ paziņoja Carrefour.
raa/app/mr/mlr/cb/st.
Trīs nozīmīgi gaļas pārstrādes uzņēmumi bija saistīti ar nelikumīgu mežu izciršanu Brazīlijā, kur lauksaimnieki tiek apsūdzēti par herbicīdu izsmidzināšanu no debesīm, lai atbrīvotu lielas zemes platības, teikts otrdien vides un tiesību aizsardzības NVO publicētajā ziņojumā.
Saskaņā ar Mighty Earth, Reporter Brasil un AidEnvironment ziņojumu lauksaimnieki izcirta 81 200 hektārus Pantanalas mitrāju, kas ir UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, izmantojot 2,4-D – herbicīdu, kas tika bēdīgi slavens Vjetnamas kara laikā.
Tajā arī norādīts, ka, izmantojot ‘ķīmisko atmežošanu’, liellopu audzēšanai tika izcirsta četras reizes lielāka teritorija nekā Amsterdama, kas ir paredzēta kā bioloģiskās daudzveidības svētvieta.
Ziņojumā gaļas iepakošanas uzņēmumi JBS, Marfrig un Minerva tiek apsūdzēti, ka tie sadarbojas ar lauksaimniekiem, kas iesaistīti nelikumīgās darbībās.
Turklāt tajā norādīts, ka tie savukārt piegādā liellopu gaļas produktus tādiem veikaliem kā Carrefour, Casino/GPA, Grupo Mateus un Sendas/Assai.
Organizācijas Mighty Earth Brazil direktors Joao Goncalves sacīja: ‘Neskaitāmu koku un savvaļas dzīvnieku apzināta nogalināšana Pantanālā, no gaisa izsmidzinot ļoti toksisku ‘Agent Orange’ savienojumu, ir jauns postošs karš pret dabu, ko izvērš liellopu gaļas ražošanas nozare.’.
Ķimikālijas ne tikai nogalina augus, bet arī var piesārņot ūdeni un apdraudēt zivis, dzīvniekus un pat cilvēkus.
Vjetnama vaino vielu ‘Agent Orange’, ko ASV spēki izsmidzināja, lai iznīcinātu augsnes segu un pārtikas avotus karā ar Ziemeļvjetnamas karaspēku no 1962. līdz 1971. gadam, par smagiem iedzimtu defektu gadījumiem 150 000 bērnu.
Viens no Pantanalas ‘ķīmiskās mežu izciršanas’ kampaņā iesaistītajiem lauksaimniekiem tika apsūdzēts vairākos noziegumos pret vidi un sodīts ar vairāk nekā 520 miljonu ASV dolāru naudas sodu.
– ‘Bioma nevar izturēt’ -.
Saskaņā ar ziņojumu JBS kautuves ir atbildīgas par gandrīz 470 000 hektāru zemes izmantošanas maiņu un atmežošanu Brazīlijas Amazonē un Cerrado tropu savannās no 2009. līdz 2023. gadam.
‘Kopējā iznīcinātā platība šajā periodā pārsniedz 550 000 hektāru, ieskaitot Marfrig un Minerva Foods kautuves.No šīs kopējās platības 45 % atrodas Amazonē un 55 % – Cerrado biomā,’ teikts paziņojumā.
NVO ziņojums tika publicēts laikā, kad Pantanālā, pasaulē lielākajā mitrzemē, notiek cīņa ar postošiem meža ugunsgrēkiem, kas cita starpā ir ievainojuši vairākus jaguārus, kuri Starptautiskās Dabas aizsardzības savienības Sarkanajā sarakstā ir iekļauti kā ‘gandrīz apdraudēti’.
Saskaņā ar iestāžu sniegto informāciju daudzi no ugunsgrēkiem ir izraisīti tīši, bieži vien, lai atbrīvotu ceļu lauksaimniecībai.
Goncalves paziņoja: ‘Bioma nevar izturēt ugunsgrēkus un nesaudzīgu ķīmisko mežu izciršanu.’.
‘Lielajiem liellopu gaļas ražošanas uzņēmumiem ir steidzami jāpārtrauc visu rančo audzētāju, kuri ir nolēmuši iznīcināt dabu peļņas gūšanas nolūkā.’.
JBS ziņojumā iekļautajā atbildē norādīja, ka minētie gadījumi nav parādījušies datubāzē vai brīdināšanas sistēmā, ko tā izmanto uzraudzībai.
Uzņēmums piezīmē aģentūrai AFP piebilda, ka tā politika ‘nepieļauj nelikumīgu mežu izciršanu’.
Marfrig apgalvoja, ka laikā, kad tas saņēma liellopus no ziņojumā minētās rančo, piegādātājs bija ‘izpildījis visus sociālos un vides kritērijus’.
Saskaņā ar Minerva teikto tai nebija darījumu ar šo pašu saimniecību.
‘Neviena no piecām minētajām saimniecībām nav (piegādātājs) Carrefour Brazil grupai,’ paziņoja Carrefour.
App/mr/mlr/cb/st/raa/app.
Trīs nozīmīgi gaļas pārstrādes uzņēmumi bija saistīti ar nelikumīgu mežu izciršanu Brazīlijā, kur lauksaimnieki tiek apsūdzēti par herbicīdu izsmidzināšanu no debesīm, lai atbrīvotu lielas zemes platības, teikts otrdien vides un tiesību aizsardzības NVO publicētajā ziņojumā.
Lauksaimnieki izmantoja 2,4-D – herbicīdu, kas atrodams Vjetnamas karā bēdīgi slavenajā vielā ‘Agent Orange’ -, lai iznīcinātu 81 200 hektārus Pantanalas mitrāju, kas ir UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, teikts Mighty Earth, Reporter Brasil un AidEnvironment sagatavotajā ziņojumā.
Izmantojot ‘ķīmisko atmežošanu’, viņi tādējādi izcirta četras reizes lielāku platību nekā Amsterdama, lai tur, kas ir paredzēta kā bioloģiskās daudzveidības svētvieta, audzētu liellopus, tika piebilsts ziņojumā.
Ziņojumā gaļas iepakošanas uzņēmumi JBS, Marfrig un Minerva tiek apsūdzēti, ka tie sadarbojas ar lauksaimniekiem, kas iesaistīti nelikumīgajās darbībās.
Turklāt tajā norādīts, ka tie savukārt piegādā liellopu gaļas produktus tādiem veikaliem kā Carrefour, Casino/GPA, Grupo Mateus un Sendas/Assai.
Organizācijas Mighty Earth Brazīlija direktors Žuau Goncalvess sacīja: ‘Neskaitāmu koku un savvaļas dzīvnieku apzināta nogalināšana Pantanālā, no gaisa izsmidzinot ļoti toksisku ‘Agent Orange’ maisījumu, ir jauns postošs karš pret dabu, ko izvērš liellopu gaļas ražošanas nozare.’.
Ķimikālijas ne tikai iznīcina augu valsti, bet arī var piesārņot ūdeni un apdraudēt zivis, dzīvniekus un pat cilvēkus.
Vjetnama vaino ‘Agent Orange’, ko ASV spēki izsmidzināja, lai iznīcinātu augsnes segu un pārtikas avotus karā ar Ziemeļvjetnamas karaspēku no 1962. līdz 1971. gadam, par smagiem iedzimtu defektu gadījumiem 150 000 bērnu.
Viens no Pantanalas ‘ķīmiskās mežu izciršanas’ kampaņā iesaistītajiem lauksaimniekiem tika apsūdzēts vairākos noziegumos pret vidi un sodīts ar vairāk nekā 520 miljonu ASV dolāru naudas sodu.
– ‘Bioma nevar izturēt’ -.
Saskaņā ar ziņojumu JBS kautuves ir atbildīgas par gandrīz 470 000 hektāru zemes izmantošanas maiņu un atmežošanu Brazīlijas Amazonē un Cerrado tropu savannās laikā no 2009. līdz 2023. gadam.
‘Kopējā iznīcinātā platība šajā periodā pārsniedz 550 000 hektāru, ieskaitot Marfrig un Minerva Foods kautuves.No šīs kopējās platības 45 % atrodas Amazonē un 55 % – Cerrado biomā,’ teikts paziņojumā.
NVO ziņojums tika publicēts tajā pašā laikā, kad pasaulē lielākajā mitrāju teritorijā – Pantanālā – norisinājās cīņa ar postošiem meža ugunsgrēkiem, kuros cieta daudzi jaguāri, kas Starptautiskās Dabas aizsardzības savienības Sarkanajā sarakstā ir klasificēti kā ‘gandrīz apdraudēti’.
Saskaņā ar iestāžu sniegto informāciju daudzi ugunsgrēki tika izraisīti tīši, bieži vien, lai atbrīvotu ceļu lauksaimniecībai.
Goncalvess apgalvoja: ‘Bioma nevar izturēt ugunsgrēkus un nesaudzīgu ķīmisko mežu izciršanu.’.
‘Visiem rančo īpašniekiem, kuri ir apņēmušies iznīcināt vidi finansiāla labuma gūšanas nolūkos, nekavējoties jāpārtrauc lielo liellopu gaļas ražošanas uzņēmumu darbība.’.
Atbildē, kas bija daļa no ziņojuma, JBS paziņoja, ka minētie gadījumi nav parādījušies nevienā datubāzē vai brīdināšanas sistēmā, ko tā izmanto uzraudzībai.
Uzņēmums piezīmē aģentūrai AFP piebilda, ka tā politika ‘nepieļauj nelikumīgu mežu izciršanu’.
Saskaņā ar Marfrig apgalvojumu piegādātājs ‘atbilda visiem sociāli un vides kritērijiem ‘, kad tas saņēma liellopus no rančo, kas tika minēts ziņojumā.
Saskaņā ar Minerva teikto tai nebija darījumu ar šo pašu saimniecību.
Savukārt Carrefour norādīja, ka ‘neviena no minētajām piecām saimniecībām nav (neviena) Carrefour Brazil grupas piegādātājs’.
App/mr/mlr/cb/st/raa/app.
Interesanti spekulēt par nākotnes attīstību šajā jomā. Tomēr, vai nevarētu būt arī citi risinājumi, kas novērstu nelikumīgu rīcību un vides iznīcināšanu, nevis tikai kritizēt esošās entitātes?
Anna_LV, tavs paziņojums par alternatīviem risinājumiem, lai novērstu nelikumīgu rīcību un vides iznīcināšanu, ir ļoti pamatots. Bet vai kritizēt esošās entitātes un piedāvāt iespējamos uzlabojumus nav savstarpēji papildinoši darbi? Vai tev pašam ir kāds ieteikums vai pieeja, kā tu redzi veiksmīgu pievienoto vērtību, lai risinātu šo problēmu?