Dienu pirms paplašināto pasākumu stāšanās spēkā Iekšlietu ministrija svētdien paziņoja, ka robežkontrole uz visām Vācijas robežām tiks mērķtiecīgi vērsta uz ‘pārrobežu noziedzības apkarošanu un turpmāku nelegālās migrācijas ierobežošanu’.
Par šiem pasākumiem tika paziņots pagājušajā nedēļā, kad Vācijā norisinājās kodīgas debates par migrāciju, ko izraisīja neseno uzbrukumu virkne, bet kaimiņvalstis ir paudušas bažas, ka robežkontrole radīs sastrēgumus, kavējot regulāru pārrobežu satiksmi.
Iekšlietu ministrija paziņoja, ka policija veiks pārbaudes uz vietas ‘elastīgi un atbilstoši pašreizējām drošības prasībām’. Atkarībā no šiem faktoriem tiks noteikts pārbaužu apjoms, ilgums un vietas.
Saskaņā ar iekšlietu ministres Nensijas Fēzeres teikto Vācija ‘turpinās cieši sadarboties’ ar kaimiņvalstīm un nodrošinās, lai ‘kontroles pēc iespējas mazāk ietekmētu pierobežas reģionu iedzīvotājus, ceļotājus, tirdzniecību un uzņēmējdarbību.’.
Lai gan viņas ministrija paziņoja, ka traucējumus nevar izslēgt, viņa laikrakstam Bild am Sonntag sacīja, ka nebūs ilgstošu satiksmes sastrēgumu un ka braucējiem uz darbu un ceļotājiem, šķērsojot robežu, būtu jāņem līdzi personu apliecinoši dokumenti.
Garantijas tika sniegtas, ņemot vērā Dānijas policijas brīdinājumu par satiksmes sastrēgumiem, ko izraisīs Vācijas ierosinātās robežkontroles.
Situāciju saasina līdz novembrim plānotā vienas joslas ceļa būvniecība uz E45 automaģistrāles krustojuma pie Frøslev.
Dānija arī ieviesa robežkontroli uz robežas ar Vāciju, kas pavisam nesen tika pagarināta līdz novembrim.
Turklāt no pirmdienas Vācija uz sešiem mēnešiem paplašinās robežkontroli uz robežām ar Šveici, Austriju, Poliju un Čehiju, iekļaujot arī robežas ar Franciju, Beļģiju, Luksemburgu, Nīderlandi un Dāniju.
Polija, Dānija un Grieķija ir starp tām Eiropas valstīm, kas ir paudušas savu neapmierinātību ar paplašinātajām kontrolēm, kuras paredzēts izmantot tikai ārkārtējos apstākļos Šengenas zonā Eiropā, kurā nav pasu.
